Jau otro gadu Līvu savienība pavasarī rīkoja  lielo talku, lai uzpostu savu tautas namu un tas godam sagaidītu ikvienu ciemiņu, kas  tajā iegrieztos. 14. maijā Mazirbē sapulcējās aptuveni četri desmiti talcinieku.

Pagājušajā gadā aprobežojāmies galvenokārt ar elementāru tīrības un kārtības ieviešanu. Šogad ieceres bija daudz lielākas, darbu apjoms ievērojami plašāks. Pateicoties vairāku lībiešu labvēļu finansiālajam atbalstam, visu nodomāto izdevās paveikt. Galvenais, izdevās pierādīt pašiem sev, ka daudzas lietas varam paveikt, godprātīgi strādājot sabiedrības labā un apzinoties, ka paši esam šī nama saimnieki.

Pēc talkas jautāju Līvu savienības vadītajai Ievai Ernštreitei par šībrīža sajūtām.

„Esmu ļoti gandarīta par negaidīti kuplo talcinieku pulku no visurienes, kur vien mēs esam, — no Ventspils, Kolkas, Rīgas, Mazirbes. Bet, ja runā par lībiešu piekrastes pārstāvniecību, tad bijām arī no Košraga, Lielirbes, Miķeļtorņa, Sīkraga, Saunaga, Vaides, no visiem ciemiem. Dalībniekiem reģistrācijas numuri, protams, netika piešķirti, bet mūsu skaits bija tuvu četrdesmit, ieskaitot arī tos, kuriem grābeklītis vēl bija par lielu un kuri pagaidām varēja lasīt tikai žagariņus.

Iecerēto darbu saraksts bija kārtīgas A4 lapas apjomā, sākot ar telpām, apkārtnes sapošanu, malkas šķūņa sakārtošanu. Plānotos darbus esam paveikuši. Vislielākais darbs, kas pirms divām nedēļām šķita neiespējams, drīzāk tikai vēlams, bija tautas nama lielās zāles grīdas sakopšana. Augsto izmaksu dēļ grīdas uzpošanai piesaistīt profesionālas firmas Līvu savienībai nebija iespējams. Taču atsaucās Mazirbes grupas biedri Ziedonis un Rainis Feldmaņi, kuri uzņēmās to izdarīt, ņemot palīgā vēl pāris vīru. Sagādāja nepieciešamos materiālus, iekārtas, visu dienu strādāja vaiga sviedros, un darbs ir pabeigts.

Katra talcinieku grupiņa atrada savu vietu — mums bija malkas šķūņa grupa, parketa grupa, bija apstādījumu kopšanas komanda, bija sienu un laivas krāsotāji, bija pupiņu zupas vārītāji, putekļu slaucītāji, logu tīrītāji, žagariņu lasītāji. Varam būt ļoti priecīgi, ka tautas nams šodien iemirdzējās.

Ārkārtīgi gandarī tas, ka talcinieki strādāja ar prieku, vieglumu, pašiniciatīvu, likās, ka visi gaidījuši šo brīdi, kad varēs ierasties te, būt kopā un paveikt labus darbus. Ieradās pat pilnīgi negaidīti talcinieki, piemēram, mācītājs Kārlis Irbe un jauniešu grupa, kas par savu turpmāko mājvietu nodomājuši Mazirbi. Ieradās arī mūs sadarbības partneri — Mazirbes draugu kopas pārstāvji. Lielirbnieks Aleksandrs Cerminieks, kurš sen bija gribējis būt lībiešu vidū, bet bija kautrējies, vīru aicināts, bija paņēmis līdzi kārtīgu zivju delikatešu groziņu un ieradās sacīdams — es nāku talkā, es piedalos, es esmu šeit. Es vēlētos nosaukt vārdā visus, kas piedalījās, bet tad būtu vesela lapa tikai ar vārdiem. Milzīgs paldies ikvienam, kas bija klāt mūsu nama sakopšanā.

Būtu bijusi priecīga, ja šodienas talkā būtu piedalījušies arī biedrības „Randalist” biedri, jo viņi taču arī izmanto šīs telpas. Aicinājumi bija vairāki, bet tie tika noraidīti. Novērtējam viņu veikumu, sakopjot nelielu Mazirbes stūrīti, bet biedrības „Randalist” durvīm šodien vajadzēja būt atvērtām. Mūsu kopējā sēta, kopēja darbības vieta.

Mums ir prieks par katru sapostu, spodru, tieši tā, spodrība ir tas vārds, ko tautas nams gaida. Vārds “spodrība” bija pazudis… Mums bija spodrības diena.”