Līvu svētku svinēšanas tradīcija Latvijā sākās 1939. gada 6. augustā, kad Mazirbē atklāja Līvu tautas namu, ko līviem palīdzēja būvēt Latvijas valdība, kā arī radu tautas — igauņi, somi un ungāri. Kopš svētku atjaunošanas 1989. gadā tradicionāli augusta pirmajā sestdienā tas ir lielākais notikums, vasaras galotne, Ziemeļkurzemes lībiešu krastā. Arī šoreiz tie pulcēja lībiešu dzimtu piederīgos, draugus, lībiešu lietas atbalstītājus un ciemiņus no Dundagas novada un plašās pasaules. Atkal, vismaz vienu dienu gada apritē, Mazirbe atgādināja to lielāko lībiešu kultūras un sabiedriskās dzīves centru, kāda tā bija senākos laikos, pat vēl pagājušā gadsimta sākumā.

Līvu Savienības vadītāja Ieva Ernštreite un bērnu nometnes “Mierlinkizt” dalībnieki Lībiešu svētkos.

Ne tikai — šis notikums atgādina par nacionālo piederību un noteikti ļoti daudziem palīdz noturēties, nepazaudēties šajā raibajā pasaulē. Tajā kā nekur ikdienā atgādina par vienotību, sadarbību ar citām tautām, par auglīgu līdzāsbūšanu, kāda vēsturiski vienmēr bijusi starp latviešiem un lībiešiem.
Svētku vadmotīvs — «Līvi starp zemi un jūru» — lika aizdomāties par šo skopo smilšu strēli kā lībiešu piederības telpu.

Rītu ievadīja dievkalpojums Mazirbes ev. luteriskajā baznīcā. Kā ierasts, svētki sākās pie tautas nama, un Latvijas valsts karogu mastā uzvilka Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens, savukārt lībiešu karogu — titula «Labākais lībietis» ieguvējs šāgada lībiešu bērnu un jauniešu nometnē Kristers Lukševics. Par tradīciju kļuvis arī tas, ka sveicienus un laba vēlējumus svinīgajās uzrunās izteic radu tautu augstas amatpersonas, un šoreiz tas bija gan Somijas valsts vēstnieks Latvijā Olli Kantanens (parādot labas latviešu valodas zināšanas!), gan Ungārijas un Igaunijas vēstniecības pārstāvji.

Kopīgais visu paaudžu dalībnieku gājiens uz jūras malu un ziedojums Jūras mātei, lībiešu zvejnieku un jūrnieku piemiņai neprasa īpašu uzaicinājumu. Piekrastnieku gadu simtos staigātais ceļš pāri kāpām saliedē ciešāk par labi domātu vārdu virtenēm un iedod sparu garajam, daudzveidīgajam turpmākās dienas cēlienam.
Pēc septiņu gadu pārtraukuma izdota «Lībiešu gadagrāmata». Tās atklāšanas notikums aizgūtnēm piepildīja tautas nama zāli. Gadagrāmatu izdevusi Lībiešu savienība ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Latviešu valodas aģentūras, sponsoru palīdzību. Žurnāliste un pieredzējusi grāmatu redaktore Gundega Blumberga ir krājuma sastādītāja un literārā redaktore. Viņas profesionālais krampis palīdzējis tam tapt par izdevumu ar paliekošu vērtību. Saturs iedalīts piecās tematiskās kopās: «Lībiskais latviskajā», «Vēstures avoti», «Radu saimē», «Jaunrade» un «Notikumi». Līdzās pazīstamiem rokrakstiem — lībiešu kultūras vēstures pētnieces Baibas Šuvcānes, filoloģes un lībiešu valodas skolotājas Zojas Sīles publikācijām ir mūspuses lasītājiem varbūt svešāku autoru darbi un — kas, manuprāt, ir liela veiksme — izmantotas Kolkas pamatskolas audzēkņu rakstītas pasakas. To sirsnīgais tiešums izlīdzsvaro lībiešu dzimtu stāstos, vairāku personību likteņos atspoguļoto smagmi.

Todien par lībiešu valodu runāja daudz, bet sulīga un bagāta tā visvairāk par sevi atgādināja ne jau vairs sarunās, bet lībiešu vokālo ansambļu priekšnesumos. Koša bija Latvijas Nacionālā teātra aktrises Zanes Jančevskas uzstāšanās kopā ar etnomūziķu grupu. Dzīvespriecīgi un dabiski, iztiekot bez vārdiem, attālumu starp skatītājiem un izpildītājiem noārdīja radi — Tartu Universitātes tautas deju kopa, daudzus ievelkot ņiprā pulkā.

Šogad lībiešu kultūras darbiniekam, vienam no lībiešu grāmatniecības pamatlicējiem — Jānim Princim vecākajam (1796—1868) atzīmē 220. dzimšanas dienu. Viens no svarīgākajiem akcentiem svētkos bija šī krietnā līva, vienkārša zvejnieka un bērniem bagātīgi svētītas ģimenes tēva, savam laikam un apstākļiem apbrīnojami dižas personības daudzināšana.

Vēl no rīta negribējās ticēt laika pareģu solītajam sausumam Mazirbē, jo ne visai tālu no lībiešu galvaspilsētas debesis ik pa laikam nogāza baltu. Kāda gudra, laba roka pieturēja smago vāku, lai notiktu arī uguns rituāls strauji satumstošajā jūras malā un zaļumballe nebeigtos, vēl tā īsti neiesilusi.