Aleksandra Pelēča literāro prēmiju, apbalvojumu, ko iedibinājusi Talsu novada pašvaldība, 2016. gadā saņēmusi Baiba Šuvcāne par grāmatu „Sauc par Vaidi mūsu ciemu”. Prēmiju viņa ieguvusi jau otro reizi. 2012. gadā B. Šuvcāne to saņēma par grāmatu “Senais lībiešu ciems Kolka”.

Baiba Šuvcāne atzīst, ka ikvienam autoram šāds objektīvs atšķirīgas auditorijas novērtējums ir būtisks. Tas dod papildu pārliecību, ka radītais darbs ir vērtīgs un nozīmīgs plašam cilvēku lokam.

Baiba Šuvcāne.

Interesi un vēlmi saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu B. Šuvcāne nosauc par Dieva dotu misijas apziņu. „Pie tās cilvēks parasti nonāk mūža otrajā pusē objektīvu apsvērumu dēļ – tad ir vairāk brīva laika. Manas mammas pētnieciskais darbs bija pamata akmens, kas ieveda šajā kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanās nozīmīgumā. Vēlējos to turpināt un saglabāt,” teic autore. Viņas darba pamata mērķis ir apzināt cilvēkus un viņu stāstus, lai latviešu tauta nepaliktu kā koks bez saknēm. „Mums nekā nebūs, ja nesaglabāsim savu izpratni par senču saknēm. Tikai no tā varam baroties un augt. Ja tautai nebūs šo atmiņu, šo pieredzes stāstu, tad būsim kā pašreiz pastāvošā zūdošā pasaule – pat sensacionāla ziņa aktuāla ir vien dienu, divas. Viss aiziet nebūtībā. Darot šo darbu, zinu, ka mēs aiziesim, bet aiz mums paliks pamats – kā ir bijis, kas ir mūsu saknes, stāsti par iepriekšējām paaudzēm, bez kurām mūsu nemaz nebūtu,” saka B. Šuvcāne.

Baiba Šuvcāne neslēpj, ka viņas nākamā grāmata būs dāvana Latvijas 100. dzimšanas dienā.