Kultūras ministrija piešķīrusi finansējumu, lai sagatavotu izdošanai latviešu valodā 2011. gadā Igaunijā iznākušo rakstu krājumu „Livlased. Ajalugu, keel ja kultuur”.

Finansējumu četru tūkstošu latu apmērā Līvõ kultūr sidām saņēmusi, lai īstenotu gada sākumā aizsāktā projekta „Rakstu krājumu „Livlased. Ajalugu, keel ja kultuur” izdošana latviešu valodā” otro kārtu: rediģētu iztulkoto manuskriptu, izstrādātu krājuma maketu un sagatavotu to nodošanai tipogrāfijā.

2011. gada novembrī Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā „Integrācijas pasākumi 2011” Lībiešu kultūras centram piešķīra finansējumu projekta pirmajai kārtai – rakstu krājuma „Lībieši: vēsture, valoda un kultūra” manuskripta tulkošanai. Rakstus no igauņu un somu valodas iztulkojuši Renāte Blumberga un Valts Ernštreits.

Kultūras centrs plānojis, ka apjomīgais rakstu krājums „Lībieši: valoda, vēsture un kultūra” („Liivlased. Ajalugu, keel ja kultuur”), kura sastādītāji un redaktori ir Renāte Blumberga, Tapio Mekeleinens un Karls Pajusalu, pie latviski lasošajiem nonāks nākamgad. Krājumā ir trīs tematiskas nodaļas: vēsture (Renāte Blumberga “Lībiešu kultūras un valodas pētīšanas vēsture Igaunijā, Latvijā un Somijā”, Mauno Koski “Kas dažādos vēstures posmos ir slēpies zem vārda Vidzeme (Liivimaa)?”, Guntis Zemītis „Lībieši: senākā vēsture (10.-16. gadsimts)”, Urmass Sutrops „Par lībiešu Metsepoles novada robežām ziemeļos senās neatkarības laikos”, Saulvedis Cimermanis „Svētciema pagasta lībieši 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā”, Renāte Blumberga „Lībieši 19.-21. gadsimtā” un „Lībiešu atmoda un radu tautu kustība”), valoda (Riho Grintāls „Lībiešu valoda jauno laiko pirmajos gadsimtos”, Tīts Reins Vītso „Lībiešu valodas pamatiezīmes”, Karls Pajusalu „Vidzemes lībiešu valoda”, Eberhards Vinklers „Par aizgūto vārdu slāņiem lībiešu valodā” un Valts Ernštreits „Lībiešu valodas avoti”) un kultūra (Kristi Salve „Par lībiešu tautas ticējumiem un folkloru” un „Lībiešu tautas kalendārs”, Linda Dumpe „Kurzemes lībiešu uzturs”, Valts Ernštreits „Lībiešu literatūra”, Baiba Damberga „Lībiešu tēlotājmāksla” un Renāte Blumberga „Lībiešu muzikālā dzīve”).