Otrās Lībiešu kultūras dienas Ventspilī ir aizvadītas. Šajās divās dienās pilsētā Lībiešu karogi plīvoja pie Ventspils Galvenās bibliotēkas, Piejūras brīvdabas muzeja un Livonijas ordeņa pils, jo visās šajās vietās norisinājās Lībiešu kultūras dienu pasākumi.

Kultūras dienas ievadošais pasākums piektdienas vakarā Ventspils Galvenajā bibliotēkā pulcēja tik daudz cilvēku, ka radīja uztraukumu, vai visiem pietiks vietas. Taču, draudzīgāk saspiežoties, ikvienam bija iespēja dzirdēt stāstus gan par Vidzemes lībiešu dzimtu pētījumiem, par kuriem, atklājot izstādi „Vidzemes lībieši un viņu pēcteči”, stāstīja Limbažu muzeja krājumu glabātāja Rasma Noriņa, gan par to, kā Baibas Šuvcānes grāmatā „Lībiešu krasta stāsti” apkopotas Ziemeļkurzemes ciemu iedzīvotāju atmiņas, gan arī par to, kā senatnē Lībiešu sievietes rotājušās un glabājušas savu bagātību Igaunijas folkloras kopas „Rēvele” vadītājas Laura Šmidebergas stāstījumā.

Uzrunu lībiešu kultūras dienu ieskaņas pasākumā teica Igaunijas tautību apvienības pārstāvis Juris Žīgurs, bet savā uzrunā Līvu savienības Ventspils nodaļas valdes locekle Ausma Ernestovska sacīja, ka Lībiešu kultūras dienās ne tikai iepazīsimies ar daudziem jaunumiem, bet arī dziedāsim un priecāsimies, jo pasākumus ar muzikāliem priekšnesumiem divu dienu garumā papildināja Igaunijas folkloras kopa „Rēvele”, Salaspils koris „Lōja”, Ventspils novada līvu kopa „Kānda” un Ventspils lībiešu ansamblis „Rāndalist”.

Vairāki Lībiešu kultūras dienu pasākumi notika sestdien 15.septembrī, kad rīts iesākās ar īsu piemiņas brīdi Jāņa Prinča pieminekļa un turpinājās Ventspils Galvenajā bibliotēkā. Atklājot Lībiešu kultūras dienas, uzrunas teica Līvu savienības valdes priekšsēdētāja Ieva Ernštreite un Ventspils pilsētas domes deputāte Ilze Buņķe.

Pēc svētku atklāšanas bibliotēkā notika konference Livonica II „Lībieši: valoda, vēsture, kultūra”. Konferencē sociolingviste Gunta Kļava no Latviešu valodas aģentūras stāstīja par lībiešu valodas ietekmi latviešu valodā. Par lībiešu vēsturi referātā „Lībiešu zemes un sabiedrība dzelzs laikmeta beigās un viduslaiku sakumā un vai vendi bija lībieši?” runāja vēstures doktors Guntis Zemītis. Savukārt vēstures doktors Armands Vijups referātā „Stāsts par baptistu lūgšanu namu: no Lielirbes līdz Ventspilij” stāstīja par vēsturiskās celtnes ceļojumu laikā un telpā. Konferences pirmā daļa noslēdzās ar novadpētnieces un vairāku grāmatu par lībiešu ciemiem autores Baibas Šuvcānes stāstījumu par lībiešu ieguldījumu sava kultūrmantojuma saglabāšanā grāmatās jaunākajos laikos.

Lībiešu kultūras dienu nozīmīgākais notikums norisinājās Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā, kur pie Mazirbes stacijas ar tikko izdoto „Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcu” iepazīstināja tās sastādītājs Tartu Universitātes emeritētais profesors Tīts Reins Vītso un redaktors Tartu Universitātes pētnieks Dr.phil. Valts Ernštreits. Pasākumā ar uzrunām uzstājās Starptautiskās lībiešu draugu biedrības Igaunijas nodaļas vadītājs profesors Karls Pajusalu, Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Jaunās vārdnīcas kā davinājumu saņēma gan vārdnīcas teicēju – Pētera Damberga un Katrīnas Krasones pēcteči, gan Līvu Savienība, Lībiešu kultūras dienu organizatori, konferences Livonica II dalībnieki un mūzikas kolektīvu vadītāji.

Noslēdzoties „Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcas prezentācijai”, tapa vēsturisks fotouzņēmums, kas salīdzināms ar pagājušā trīsdesmitajos gados Mazirbes stacijā tapušo foto, kurā redzami tā laika lībiešu kultūras darbinieki. Pēc fotografēšanās visi pasākuma dalībnieki devās braucienā ar Mazbānīti, ko savā dzejā par „Līvzemes vilcienu” ir nodēvējis Ventspils dzejnieks Fricis Dziesma.

Lībiešu kultūras dienas noslēdzās ar emocionālu vakara pasākumu – performanci „Lībiešu gads” Livonijas ordeņa pilī, kurā savu stāstu par lībiešiem dzejā izteica dzejnieki Valts Ernštreits un Kārlis Vērdiņš, bet muzikālu priekšnesumu sniedza komponists Raimonds Tiguls un mūziķi: Kristīne Kārkle–Puriņa (balss), Staņislavs Judins (kontrabass), Artis Orups (bungas) un Edgars Kārkls (dūdas).

Pēc pasākuma visiem tā dalībniekiem bija iespēja pils pagalmā uzkavēties sarunās un mieloties ar bukstiņbiezputru.

Lībiešu kultūras dienu organizatoriem – Līvu Savienības Ventspils nodaļas biedriem un Nodibinājuma „Ventspils lībiešu apvienība „Rānda” locekļiem ir ļoti liels prieks un gandarījums par svētku sadarbības partneru, atbalstītāju un apmeklētāju atsaucību.

Liels paldies atbalstītājiem: Valsts Kultūrkapitāla fondam, Latviešu valodas aģentūrai, Ventspils pilsētas pašvaldībai un personīgi Ilzei Buņķei, Ventspils pašvaldības iestādēm – Ventspils Galvenajai bibliotēkai un personīgi Olitai Šteinmanei, Ventspils muzejam un tā direktorei Margaritai Marcinkevičai, Ventspils Piejūras brīvdabas muzejam un tā vadītajam Andim Dūdiņam. Sirsnīga pateicība par atbalstu Igoram Skokam, SIA Kurekss un Z/S Akmeņkalni.

Lībiešu kultūras dienu organizatori pateicas visiem Lībiešu kultūras dienu dalībniekam: Igaunijas folkloras kopai „Rēvele” un Laurai Šmidebergai, Igaunijas tautību apvienības pārstāvju delegācijai un Jurim Žīguram, Salaspils korim „Lōja” un diriģentam Ģirtam Gailītim, Ventspils novada līvu kopai „Kāndla” un vadītājai Ilgai Porniecei, Ventspils lībiešu ansamblim „Rāndalist” un diriģentei Angelikai Jansonei – Grīnbergai, lektoriem Baibai Šuvcānei, Guntai Kļavai, Guntim Zemītim, Armandam Vijupam un Rasmai Noriņai, dzejniekam Kārlim Vērdiņam, komponistam Raimondam Tigulam un mūziķiem Kristīnei Kārklei–Puriņai, Staņislavam Judinam, Artim Orupam un Edgaram Kārklam. No visas sirds vislielāko pateicību mēs izsakām galvenajam sadarbības partnerim – Lībiešu kultūras centram un personīgi Valtam Ernštreitam, par atbalstu un iedrošinājumu.

Mēs pateicamies arī ik vienam Lībiešu kultūras dienu apmeklētajam par kopīgi piedzīvotajiem svētkiem!

Uz tikšanos nākamajās Lībiešu kultūras dienās Ventspilī!

Ieskatu pasākumā fotoattēlos iespējams gūt laikraksta “Ventas balss” galerijā, kā arī šeit, šeit un šeit.