Kolkas Līvu centrā „Kūolka” 5. jūnijā tika atklāta trešā lībiešu izcelsmes mākslinieku darbu izstāde „Līvõd kuņšt” (Lībiešu māksla), kuru rīkoja Lībiešu kultūras centrs (Līvõ kultūr sidām) Starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada programmas ietvaros.

Pirmo lībiešu izcelsmes mākslinieku izstādi „Līvõd kuņšt” Lībiešu kultūras centrs sarīkoja 1994. gadā Lībiešu tautas namā Mazirbē. 1998. gada septembrī – Lībiešu kultūras dienās Rīgā – notika otrā un plašākā lībiešu izcelsmes mākslinieku darbu izstāde „Līvõd kuņšt“, ko papildināja jaunatklātu autoru darbi un arī tēlniecība. Abas izstādes tika parādītas ne tikai Latvijā, bet arī Tallinā un vairākās Somijas pilsētās. Trešajā izstādē ir apkopoti vienpadsmit mākslinieku 32 darbi: eļļas gleznas, akvareļi, grafika un tēlniecības darbi. Arī šī ir ceļojošā izstāde. Kolkā tā būs apskatāma līdz 23. jūlijam, pēc tam izstāde tiks parādīta Rīgā, Ventspilī un vairākās Igaunijas pilsētās.

Vienos pēcpusdienā pie Līvu centra „Kūolka” pulcējās Kolkas lībiešu grupas biedri un citi interesenti, lai piedalītos izstādes „Līvõd kuņšt” atklāšanā. Vispirms klātesošos uzrunāja Kolkas lībiešu grupas valdes locekle Mārīte Zandberga, izteikdama patiesu prieku, ka arī Līvu centrs „Kūolka” ir iekļāvies Starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada pasākumu programmā. Kolkas pagasta pārvaldnieka Alda Pinkena vārdā pasākuma dalībniekus sveica kultūras nama direktore Inora Sproģe, uzsvērdama, ka lībiskā klātbūtne ciema kultūras dzīvē palīdz veidot interesantākas kultūras programmas, kā arī popularizēt Kolku visā novadā un citās Latvijas vietās.

Lībiešu kultūras centra vadītāja Gundega Blumberga savukārt atzīmēja, ka Kolkā ne viens vien pasākums ir noticis pirmo reizi. Arī šī izstāde savu pirmo sastapšanos ar skatītāju piedzīvo tieši Kolkā. Nedaudz pastāstot par „Līvõd kunšt” tapšanu, Gundega uzsvēra, ka kultūras centram lībiešu lieta ir sirdsdarbs un daudzi projekti tiek veikti bez papildus finansu atbalsta. Šī izstāde varētu būt sākums pastāvīgai lībiešu mākslas ekspozīcijai, ko varētu veidot tieši Kolkā. Tā būtu vienīgā vieta Latvijā, kur būtu šāda lībiešu mākslas ekspozīcija. Sirsnīga pateicība Kolkas lībiešu grupai, SIA „Kolkasrags” izpilddirektoram Jānim Dambītim un citiem, kuri palīdzēja iekārtot izstādi un sarūpēt jauko izstādes atklāšanas brīdi. Visu Gundegas teikto Valts Ernštreits tūlīt iztulkoja lībiski.

Izstādes kuratore un grafiķe, bijusī kolceniece Baiba Damberga aicināja klātesošos Līvu centra telpās, kur kopā tika aplūkota lībiešu mākslas darbu ekspozīcija. Tās apskati papildināja Baibas profesionālais stāstījums par māksliniekiem un viņu darbiem. Izstādes atklāšanā klāt bija arī divi izstādīto darbu autori. Valts Ernštreits pastāstīja, ka ideju izveidot piecu darbu ciklu viņu rosinājuši jūras veidotie raksti smiltīs. Viens no Baibas Dambergas ofortiem veltīts izcilajam lībiešu valodas zinātājam Pēterim Dambergam, bet par savu ofortu „Monēta” māksliniece skaidroja: „Te es zīmēju Līvu republikas naudiņu iekšējai lietošanai. Gribētu uz katras naudiņas uzzīmēt kādu lībieša portretu. Tā nu gadījās, ka iesāku ar sevi”. Turpat blakus ir arī izstādes jaunākās dalībnieces Anetas Ozoliņas darbs „Laimes māte”. Iespaidīgi ir savdabīgās gleznotājas Ritas Leles jaunākie darbi, īpaši 2011. gadā gleznotais „Pēc Armagedona”. Vidzemes lībiešus pārstāv Lilitas Līces un mākslas zinātnieces Tairas Haļāpinas gleznas. Lībiešu „vecmeistaru” Jāņa Beltes, Zelmas Beltes un Andreja Šulca darbi ir vērtības, kas runā pašas par sevi.

Pēc ekspozīcijas apskates Līvu centra „Kūolka” galvenās saimnieces Mārīte Zandberga, Aina Bolšinga un Inta Lauberga aicināja visus klātesošos nobaudīt lībiešu tradicionālos ēdienus – gan pūteli un skābputru, gan uz oglēm ceptas plekstes ar tikko vārītiem rūšrāceņiem, gan sklandu raušus.