Tā saka Kārlis Stalte savā veltījumā bezdelīgai, kas iekļauts 1936. gada ābeces manuskriptā, kā arī atrodams Pētera Damberga lasāmgrāmatā. Tā arī nolēmu sākt 25. februāra sarunu ar Pāles pamatskolas bērniem un skolotājiem par ilustrāciju konkursu ābecei.

Brauciens uz Pāli nebija tik vienkāršs kā uz Kolku pie Kurzemes lībiešu pēctečiem, kas ir tikpat kā uz dzimto pusi. Tādēļ biju priecīga atcerēties, ka arī Pālē ir jau ielikti pamati interesei un zināšanām par lībisko tai pusē. Par to paldies gan Valdai Šuvcānei savulaik, gan skolotājai Rasmai Noriņai, gan ansamblim „Līvlist”, kurš Pālē divas reizes koncertējis. Dzirdēju labas atsauksmes par Jāņa Medņa vadītajām lībiešu valodas nodarbībām. Pāles bērni arī piedalījušies nometnēs ar lībisku ievirzi.

Interesanti, ka Pāles pamatskolas ēka ir līdzīga vecuma ar K. Staltes ābeces manuskriptu. Tomēr tajā mācās mūsdienu lauku bērni. Kā lai piesaista viņu interesi tik seniem notikumiem?

Bet K. Staltes „dzīvais vārds”, kā viņš pats saka, un tieši tēlojumi par bērnu dzīvi, kā arī dabas apraksti pālēniešus, manuprāt, uzrunāja. Īpaši jaunāko klašu skolēnus, kuri mirdzošām acīm jau sāka apjautāties par zīmēšanas tehnikām un krāsām. Vecāko klašu pārstāvji bija atturīgi, bet tas jau piedien viņu statusam skolā. Tomēr kāda no meitenēm zināja teikt, ka esot pat divu lībiešu dzimtu pārstāve, skanēja lībiskais „Tēriņtš!”. Protams, svarīgi, kā ābeces ilustrāciju konkursu tālāk organizēs jaukā zīmēšanas skolotāja Margita, kura cienāja ar karstu tēju un skolas direktora – bitenieka – sarūpēto medu.