Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess 2011. gada 25. novembrī Tartu starptautiskajā konferencē «Lībieši. Zeme. Tauta. Vēsture.» pavēstīja, ka valstiskumu ieguvušajiem somugriem jāpadara Eiropā dzirdamas arī līdz šim maz skanējušās radu tautu balsis.

«Nesen nomira pēdējais lībiešu valodas kā dzimtās runātājs Latvijā. Taču vai tas iezīmēja arī lībiešu galu, viņu izmiršanu?» Ilvess vaicāja klausītājiem. «Vai viena tauta un tās kultūra pazūd, kad nomirst tās pēdējais kā dzimtās valodas runātājs?»

«Kā liecina mūsu labie brāļi lībieši, tad, par laimi, atbildes uz šiem jautājumiem ir noliedzošas. Lībiešu kultūra nav mirusi,» turpināja valsts vadītājs. Ilvess atzina, ka ir jauni un vairs ne tik jauni cilvēki, kas atrod ceļu uz savām lībiešu saknēm, uz savu senču valodu un kultūru.

«Brīva sabiedrība dod brīvību atzīt savas saknes un neuzliek par pienākumu līdzināties kādam lielākam,» pavēstīja valsts vadītājs. «Mazajām tautām identitātes saglabāšana prasa daudz pastāvīgākas rūpes un nopietnākus pūliņus nekā lielām tautām.»

Ilvess uzsvēra, ka tad, ja ir grāmatas un rakstu valoda, tas palīdz arī saglabāt savu kultūru un valodu dzīvu un piebilda, ka lībiešiem tas viss, par laimi, ir.

Tartu Universitātes vēstures muzejā notikusī konference ir Starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu vainagojošs pasākums Igaunijā. Konferences galvenie organizatori bija Dzimtās valodas biedrība un Tartu Universitāte sadarbībā ar Lībiešu draugu biedrību un Lībiešu kultūras centru.

Starptautiskā lībiešu draugu biedrība un Lībiešu Kultūras centrs (Līvõ Kultūr sidām) ir izsludinājuši 2011. gadu par Starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu. Šī gada ietvaros Latvija, Igaunija, Somija un citur ar dažādu izstāžu, koncertu, valodas dienu, semināru un konferenču palīdzību tiek iepazīstināta ar lībiešu valodu un kultūru.

Publicēts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.