Latvijas otrā pamattauta līvi daudzu gadsimtu garumā ir spējusi saglabāt savu somugru identitāti; laika gaitā saplūstot ar latvisko, šīs tautas ir savstarpēji bagātinājušas viena otru. Līvu savienības organizētie Līvu svētki – līvu tautai svarīgākie un skaistākie – tiek svinēti Mazirbē ik gadu augusta pirmajā sestdienā.

Svētki pulcē līvu tautai piederošos, radus un draugus, valsts iestāžu vadītājus, ārvalstu vēstniecību pirmās personas un darbiniekus. Svētkos līvu valoda skan dziesmās, uzrunās un ikdienas sarunās, to pārmanto jaunatne un tajā ieklausās viesi. Līvu svētkus apmeklē preses, radio un televīzijas pārstāvji, kuri nodrošina vispusīgu informāciju.

Līvu svētku svinēšanas tradīcija sākās pirms 70 gadiem, 1939. gada 6. augustā, kad Mazirbē tika atklāts Līvu tautas nams, ko līviem palīdzēja būvēt Latvijas valdība, kā arī radu tautas – igauņi, somi un ungāri. 2009. gada Līvu svētkos paredzēts atzīmēt nama celtniecības 70 gadu un svētku svinēšanas 20 gadu jubileju, sniegt priekšlasījumus nedēļas garumā par līviem, viņu tradicionālo kultūru, somugru radu tautām, par līvu mūsdienu aktivitātēm. Svētkos paredzēts prezentēt seno amatu prasmju, audēju darbus un lībiešu valodas mācību materiālus, atklāt CD lībiešu valodas ierakstus, kurus lībiešu valodā lasa savas dzimtās valodas nesēja Erna Vanaga, kura savu senču valodu vēlas nodot jaunatnei.

Skaistais tautas nams joprojām grezno Mazirbi un kalpo lībiešiem. Diemžēl pēc atklāšanas lībieši savu jauno namu varēja izmantot tikai nepilnu gadu. 1940. gadā to nacionalizēja. Tautas nams gan palika kā kultūras dzīves centrs, bet nākošajos piecdesmit gados tas piedzīvoja dažādus laikus. Bija periods (1947-1953), kad nama otrajā stāvā mitinājās ciema padome. Bija laiks, kad no Ukrainas ieradās mežstrādnieki (gucuļi), kuri dzīvoja otrajā stāvā, bet tautas nama virtuvē viņiem vārīja ēdienu. Namā notikuši robežsargu un jūrnieku karaspēka daļu bezmaksas koncerti, lasītas lekcijas, rādīts kino. Uzstājušies arī vietējie pašdarbnieki. Klubu gan izmantoja, bet telpu remontēšana bija nepietiekama. Lielāks remonts notika septiņdesmitajos gados, kad telpas apsaimniekoja zvejnieku kolhozs “Banga”. 1982. gadā “Banga” Lībiešu tautas namu nodeva Slīteres valsts rezervātam, kas veica jumta remontu un izremontēja arī iekštelpas. Lībiešu tautas nama un lībiešu vēstures apzināšanā dziļi ieinteresēta bija Slīteres valsts rezervāta toreizējā direktore Anna Seile. Viņa daudz darīja, lai 1989. gada vasarā labi izdotos Lībiešu tautas nama 50 gadu jubilejas svētki.

1989. gada 5. un 6.augustā Mazirbē pie Lībiešu tautas nama atkal plīvoja lībiešu, latviešu, igauņu, somu un ungāru karogi tāpat kā tālajā 1939. gada 6. augustā. Tie bija unikāli svētki. Pēc 50 gadiem Mazirbē atkal pulcējās lībieši, latvieši, somi, igauņi un citi viesi. Ciems daudzus gadus nebija pieredzējis tādu ļaužu pieplūdumu. Pēc ilgiem gadiem satikās radi un draugi, no kuriem daudziem pirmo reizi pēc kara bija atļauts ierasties dzimtajā pusē. Svētki norisa optimistiskā gaisotnē, jo visus vienoja cerība, ka jūrmalas ciemos atkal atjaunosies rosīga dzīve. Notika arī plaša zinātniskā konference par lībiešu vēsturi, valodu un situāciju mūsdienās.

Lībiešu tautas nams deviņdesmitajos gados bija “Lībiešu krasta” direkcijas mājvieta. Tur notika vairākas zinātniskas konferences, izstādes, koncerti un citi pasākumi. Liels notikums bija Lībiešu svētku laikā 1998. gada augustā, kad Mazirbē ieradās Latvijas prezidents Guntis Ulmanis ar kundzi un Somijas prezidents Marti Ahtisāri ar kundzi. Prezidentiem par godu uzstādīja tēlnieka Ģirta Burvja dekoratīvi veidotu koka stabu ar uzrakstu par šo tikšanos. Tajā katrs prezidents iedzina pa naglai, uz kuras galviņas bija viņa vārds..

2000. gadā Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu „Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Līvu (lībiešu) savienībai – Līvōd Īt“. Lībiešu tautas nams tika atdots tā likumīgajiem īpašniekiem. Kopš tā laika Līvu savienība ir pielikusi lielas pūles, piesaistot valsts un citu sponsoru līdzekļus, lai atjaunotu un sakoptu tautas namu tik skaistu kā mēs to redzam tagad.