Visi redzam, ka lībiešu lietās iet grūti taču arī sparīgi. Jaunie un vidējie ir sasparojušies, bet vecākie vēl arvien neticīgi skatās, kas tad nu būs.

Kas tad nu būs? Ko darīs?

Varu pateikt, ko plānojam, lai visi zinātu. Līvu fonda valdes sēdēs, kā arī grupu sanāksmēs esam pārrunājuši aktuālos jautājumus, kā arī lībiešu vajadzības. Šā gada 5. jūlijā notika arī fonda organizētā pirmā kopsapulce seminārs ar Dundagas novada un Slīteres nacionālā parka vadības piedalīšanos. Fondā iestājās slaveno lībiešu dzimtu Ernštreitu, Dambergu, Staltu, Sīļu un citi pārstāvji. Visi izteica gatavību strādāt un tad nu kopīgi vienojāmies darbam.

Valoda

Valoda ir mūsu prioritāte, un tāda tā arī paliks, jo katrai tautai ir sava valoda un tauta ir dzīva, kamēr valoda ir dzīva. Mēs nedzīvosim vēsturē, bet rūpēsimies arī par savas tautas nākotni. Top liels projekts lībiešu valodas iedzīvināšanai un saglabāšanai, taču par to vēl ir pāragri runāt.

Pašlaik visi lībiešu valodas iespējamie skolotāji ir apzināti un izteikuši gatavību sadarboties ar Līvu fondu lībiešu valodas mācību nodrošināšanā. Šos projektus iepriekš kūrēja Līvu savienība, taču pašreizējā situācijā jebkāda veida savienības un lībiešu valodas skolotāju sadarbība ir beigusies. Līvu fonda valde Rīgas nodaļas sanāksmē apņēmās līdz šāgada novembrim iegūt nepieciešamo finansējumu lībiešu valodas mācību nodrošināšanai. Cik bieži, kur un kādā veidā tās notiks, par to vēl pāragri runāt.

Tautība

Līvu fonds cieši sadarbojas ar Lībiešu kultūras centru un izsaka neizpratni par noteikumiem, kādi tiek virzīti caur Tieslietu ministriju (Noteikumi par atbildīgo lībiešu (līvu) organizāciju atzinuma sniegšanai par personas etnisko izcelsmi), lai atzītu Līvu savienību par vienīgo lībiešu organizāciju, kas ir tiesīga sniegt atzinumu konkrētiem indivīdiem tautības „lībietis” tālākai reģistrācijai LR pilsoņa pasē.

Mēs uzskatām, ka šāda nozīmīga lēmuma pieņemšana un apstiprināšana nevar būt vienas sabiedriskas organizācijas pārziņā, kur nu vēl tādas organizācijas, kas zaudējusi tautas uzticību. Mūsuprāt, jāveido lībiešu organizāciju pārstāvju padome, kas izskata iesniegumus un dod savus atzinumus. Neuzskatām, ka šāda padome būtu kompetentākā tautības noteicēja, taču tā būtu daudz demokrātiskāka un taisnīgāka par vienas sabiedriskas organizācijas vadības vienpersonisku lemšanu.

Līvu svētki Mazirbē

Šie svētki ir ļoti svarīgs mūsu tautas sabiedriskā tēla veidotājs un demonstrētājs. Pašlaik tie ir zem jebkuras kritikas un draud turpmāk nenotikt. Lai arī Līvu savienības vadība ir apzvērējusi, ka svētki notiks vienmēr, tomēr mums visiem jādomā, lai tie notiktu tā, ka mums no kauna nav jāliek galva smiltīs.

Šīgada un pagājušā gada svētki pierāda to, ka no svētkiem tur palicis vairs tikai pats nosaukums. Dundagas novada vadība ir neizpratnē par svētku nesankcionētu organizēšanu. Līvu fonds uzskata, ka svētku organizēšana pārņemama pilnībā vai arī daļēji, sadarbojoties ar Līvu savienību. Šeit jāuzsver, ka nevēlamies kādam kaut ko atņemt, taču neredzam Līvu savienībā spēkus, kas spētu svētkus pienācīgi noorganizēt. Ja ir kāds, kurus šie svētki apmierina to pašreizējā izpildījumā, tad pavisam noteikti pretī ir vismaz desmit reižu vairāk to, kurus tie absolūti neapmierina. Par to ir runāts neskaitāmas reizes, un nu ir jāmēģina rīkoties atbilstoši krīzes situācijai, jo tālāk jau nav vairs kurp iet.

Mierlinkizt un Rāndadīlba

Ir vairāk nekā skumji noskatīties uz zemo līmeni, kādā tiek organizētas šīs nometnes. Visi ilggadīgie lībiešu bērnu nometņu pedagogi ir atteikušies sadarboties ar to pašreizējo vadību. Lībiešu valodas mācīšanas notiek vairs tikai primitīvu teikumu līmenī, un par nometnes garu varat lasīt šepat portālā atspoguļotajā nometnes dalībnieka Matīsa Stīpnieka pārdomu rakstā.

Mēs nedomājam, ka šādai tradīciju degradācijai ir jādod zaļā gaisma, tāpēc vēlamies kopīgiem spēkiem to apturēt. Apturēt degradāciju un uzlabot kvalitāti. To esam spējīgi paveikt, jo mūsu – Līvu fonda – rīcībā ir gan nepieciešamie cilvēku resursi (gandrīz viss lībiešu sabiedrisko aktīvistu spārns, neraugoties uz bijušām personīgām nesaskaņām ir iestājies Līvu fondā vai sadarbojas ar to), gan arī pieredzējuši projektu vadītāji un rakstītāji.

Piemērs ir 2009. gada vasarā notikusī „Tšītšōrlinkizt” bērnu nometne Pālē, kuru organizēja mūsu draugu organizācija „Limbažu lauvas” un kuru vadīja Līvu fonda biedre Julgī Stalte. Valodu nometnē mācīja Jānis Mednis, un audzinātāji bija Pēteris Dambergs un Jānis Erdmanis, mākslas skolotāja Ieva Vanaga – visi Līvu fonda biedri. Par nometnes gaisotni varat lasīt komentāros pie raksta „Pālē mostas Vidzemes lībiešu atvases” portālā livones.lv.

Mēs esam atvērti visu veidu sadarbībai mūsu tautas, valodas un kultūras attīstībā un pilnveidošanā. Mēs nešķirojam lībiešus, taču neļausim arī turpmāk muļķīgai uzvedībai diktēt noteikumus mūsu tautas nākotnes kaldināšanā.

Laz Jelāg!