Tieslietu ministrija masu medijos izplatījusi paziņojumu, ka turpmāk Latvijas Līvu (lībiešu) savienībai būs tiesības sniegt oficiālu atzinumu par personas etnisko izcelsmi gadījumos, kad cilvēks vēlēsies pasē ierakstīt tautību “lībietis”.

Fonds “Libavas Filma” savā darbībā ir ļoti daudz strādājusi ar Latvijas mazākumtautībām, kā arī pati ir cieši saistīta ar mazākumtautību (baltvācu) kultūru. Tāpēc šāds paziņojums izraisīja pamatotu neizpratni. Sazinoties ar dažādiem Latvijas mazākumtautību pārstāvjiem, kā arī nozares ekspertiem, noskaidrojās, ka situācija šoreiz, tāpat kā daudzas citas reizes, nebūt nav viennozīmīgi vērtējama.

Situācija tika pārspriesta ar Liepājas Vācu draudzes priekšsēdētāju Ilgu Vitāli, nonākot pie slēdziena, ka, piemēram, attiecībā pret Baltijas vāciešiem, situācija ir klaji diskriminējoša. Sāksim no tā, ka Latvijā iespējas mainīt tautību regulē likums “Par vārda, uzvārda un tautības maiņu”, kurš nosaka, ka cilvēks var iegūt tiesības ierakstīt pasē savu senču tautību, ja tā ierakstīta dokumentos viņa tiešajiem radiniekiem taisnā augšupējā līnijā divu paaudžu robežās. Citiem vārdiem sakot, jums ir tiesības vēlēties ierakstīt pasē sava tēva, mātes, vecmāmiņas vai vectētiņa tautību. Likums to nosaka visiem, bet tagad lībieši būs izņēmums. Kāpēc?

Arguments: padomju laikā ļoti bieži tautību “lībietis” pasē nerakstīja, tāpēc daudziem cilvēkiem, kas cēlušies no lībiešu ģimenēm, tēva, mātes, vecmāmiņas vai vectētiņa pasē tautības “lībietis” nemaz nav.

Pretarguments: padomju laikā tautību “vācietis” pasē ne tikai nerakstīja; ja šāda tautība kaut kur dokumentos tomēr pavīdēja, tas ļoti bieži bija taisnākais ceļš uz Sibīriju un citām represijām. Līdz ar to daudziem cilvēkiem, kas cēlušies no baltvācu ģimenēm, arī šīs tautības nav ne mātes, ne tēva, ne vecmāmiņas, ne vectētiņa pasē. Kāpēc Latvijas vācu kopienai netiek dotas tādas pašas tiesības apstiprināt etnisko izcelsmi?

Nākamais loģiskais jautājums: kādi eksperti ir Latvijas Līvu savienībai? Kā tiks gatavoti šādi atzinumi, kas tiks ņemti vērā ļoti nopietnos līmeņos? Vai šīs savienības rīcībā ir kādas bioloģiskās, ģenētiskās vai lingvistiskās laboratorijas, kas ļaus sagatavot patiešām augsta līmeņa atzinumus? Šis jautājums tika uzdots Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta juriskonsultei Anetei Kalniņai. Atbilde bija aizkustinoša: “Es nezinu.” Valsts amatpersonas nezina, vai tam vispār ir reāls pamats, taču gatavojas tik nopietnas funkcijas deleģēt vienai nevalstiskajai organizācijai!

Lai jautājumam pieietu pēc iespējas nopietni, tika aptaujāti nozares eksperti ne tikai Liepājā. Jelgavas pilsētas Domes Sabiedrības integrācijas centra vadītāja Rita Vectirāne teica sekošo: “Nav absolūti nekāda pamata šādas ekskluzīvas tiesības piešķirt Līvu savienībai. Ja tomēr to dara, tad tādas pašas tiesības ir jāpiešķir arī citām mazākumtautību kopienām.”

Un pēdējais, varbūt visnopietnākais jautājums. Nav nekāds noslēpums, ka ir ilgtermiņa mērķprogramma “Lībieši Latvijā”, kas ļauj saņemt arī finansējumu dažādām aktivitātēm. Šādos apstākļos, kad tiks sniegti šādi atzinumi, kuru pamatotību būtībā negarantēs nekas, nav pārliecības, ka arī finansējums, tik parasti Latvijas valstij, netiks novirzīts “pēc vajadzības”. Vēl vairāki nozares speciālisti, kuri saprotamu iemeslu dēļ nevēlējās, lai viņu vārdi tiktu nosaukti atklātībā, izteica dažus apgalvojumus. Pirmais no tiem bija šāds – šajā, tāpat kā daudzos citos gadījumos, pamatā šim, pirmajā brīdī varbūt pat humānajam lēmumam, ir atsevišķu cilvēku vai grupējumu materiālās intereses. Otrajā apgalvojumā izskanēja ļoti līdzīga pārliecība – tas ir kāda interesēs lobēts lēmums. Tikai šim apgalvojumam tika pievienoti daži plašākai sabiedrībai zināmi lībiešu kopienas pārstāvju uzvārdi un pavisam neslēpti mājieni par to, ka tieši šie cilvēki šī lēmuma pieņemšanu ir panākuši.

Varbūt, ka Latvijā ir mazākumtautību kopienas, kam etniskās identitātes jautājumi nav aktuāli – nav dzirdēts, ka kāds būtu sastapies ar problēmām, vēloties kļūt par krievu, par čigānu, varbūt, ka vēl kādai etniskajai kopienai šie jautājumi varētu nebūt aktuāli. Tomēr tiesībām būtu jābūt visiem vienādām.