Jūlija beigās noslēgusies arheoloģiskās izpētes sezona Siguldas Krusta kalnā. To organizēja Turaidas muzejrezervāts, pateicoties Siguldas novada domes finansiālajam atbalstam.

Arheoloģiskie izrakumi Krusta kalnā tika sākti 2007. gadā saistībā ar Siguldas astoņsimtgades notikumiem un turpinājās jau trešo sezonu.

Siguldas Krusta kalns atrodas aptuveni 70 m uz ziemeļiem no Siguldas pilsdrupām. Vizuāli tas atgādina tipisku pilskalnu ar nolīdzinātu plakumu un mākslīgi stāvinātām nogāzēm. Krusts kalns ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis, pieminekļu sarakstā tas atzīmēts kā „kulta vieta” un minēts kopā ar Siguldas viduslaiku pili.

Arheoloģisko izrakumu trešajā sezonā izpētīts 30 kvadrātmetru liels laukums kalna dienvidu daļā. Šī gada atradumi – bezripas keramikas lauskas – apstiprina jau iepriekšējās izrakumu sezonās iegūto informāciju: Krusta kalns ir vecākā zināmā apdzīvotā vieta Siguldā.

Pētītais kultūrslānis atklāj vairākus apdzīvotības periodus. Bezripas, apmestās un nagu iespiedumiem rotātās keramikas lauskas liecina par seno baltu – Gaujas zemgaļu – apdzīvotību no 4. līdz 8. gadsimtam. Iepriekšējās izrakumu sezonās atrastās senlietas ir saistītas ar 11.-13. gadsimtu, kad novadā uzturējušies Gaujas lībieši. Vairāki atrastie arbaleta bultu uzgaļi liecina, ka no 13. līdz 15. gadsimtam šeit dzīvojuši vācu krustneši. Par saimniecisko dzīvi viduslaikos Krusta kalnā liecina dažas zirglietas, īlens, pārtikā lietotu mājdzīvnieku, medījumu un zivju kauli.

Pēc Siguldas mūra pils uzbūvēšanas Krusta kalns zaudējis savu nozīmi un ticis pamests, tomēr atradumi liecina, ka kalns ir bijis apmeklēts arī vēlākos gadsimtos. To apstiprina šī gada izrakumos atrastās monētas – 1624. gadā kalts poļu trīspellhers jeb pusotrs grasis un 1664. gadā Rīgā kalts šiliņš.