Āigakēras “Dundadznieks” (Dūoņignikā) ni võib luggõ kerridi ka līvõ kīelkõks. Perriz āigakēra nummõrs um kēratõks “Līvõ meŗ”, mis ni um lugdõb ka portāls.

Līvõ meŗ

Sīekõrd ma tōks kēratõ iļ līvõ mier, mis līvliztõn īdõkabāl um vȯnd amā tǟdzi lēba āndaji.

Meŗ ja līvõd rānda attõ līvõd sindimō, sīepierāst līvliztõn um ka tuoi nim – rāndalizt.

Līvliztõn um kakš mīerda: piški meŗ ja sūŗ meŗ.

Kūolka nanās mȯlmõd mierd sōbõd kubbõ ja kurās pūols lāinõb sūŗ meŗ, bet jõvās pūols piški meŗ.

Līvõd miersõ vȱigõb pǟgiņ lešti ja jelāb ka mierjemā.

Ku āiga um mier pǟl sieldi, līndamašīnõst võib nēļa aŗŗõ nǟdõ.

Sūr mier agā Vāldamier rāndas attõ knaššõd līvõd kilād: Vaid, Sǟnag, Pitrõg, Kuoštrõg, Irē, Sīkrõg, Ūžkilā, Īra, Pizā, Lūž ja Paţīkmō. Piškīz mier rāndas attõ Kūolka, Mustānum ja Gipkõ.

Až mēg vaņtlõm iļ mier, Sōrmō Irēld um rōz jemīņ äbku 30 kilomētõrt. Ja Rūnõmō um 40 kilomētõrt Kūolkast. Agā amā ležgõl Kūolkast um bōjk kōla – set 6 kilomētõrt.

Īra mierōdõm lagtõb Līvõd randõ ja Sōrmōdõ, se um ka väggõ lǟlam kuoigīdriek miermīedõn. Piški meŗ Ēstimōl sōb nuttõd Līvõ loppõks.

Rūnõmō ja Sōrmō võibõd ka kalāmīed nǟdõ, ku ne lǟbõd kaļḑi vejjõm. Īezõ Irēl jegāikš, kis vaņtlõb mier pūolõ, sǟlgas võib seļļiz tul nǟdõ, mis nei kui tēḑ pāistab – se um Sōrmō bōjk.

Piški Sõnārōntõz 2.

kēratõ – rakstīt

meŗ – jūra (vsk.nom.), mier (vsk.ģen.),

mīerda (vsk.part.), mierūd (dsk.nom.)

īdõkabāl – aizvien

amā tǟdzi – pats svarīgākais

lēba – maize

āndaji – devējs

Līvõd rānda – Lībiešu krasts

sindimō – dzimtene

kakš – divi

tuoi – otrais

rāndalizt – krasta ļaudis

piški – mazs

sūŗ – liels

nanā – deguns, rags

mȯlmõd – abi

sōbõd kubbõ – satiekas (dsk. 3. p.)

kurā pūol – kreisā puse, kurās pūols – kreisajā pusē

jõvā pūol – labā puse, jõvās pūols – labajā pusē

lāinõb – viļņojas (vsk. 3.pers)

vȱigõb – peld (vsk. 3.pers)

pǟgiņ – daudz

liestād – zivis (dsk.nom.), lešti (dsk.part.)

mierjemā – jūras māte

sieldi – skaidrs

līndamašīnõst – no lidmašīnas

nēļa – četri

ōŗa – sēklis (vsk.nom.), aŗŗõ (vsk.part.)

Vāldamier – Baltijas jūras (vsk.ģen.)

kilā – ciems

Vaid – Vaide

Sǟnag – Saunags

Pitrõg – Pitrags

Kuoštrõg – Košrags

Irē – Mazirbe

Sīkrõg – Sīkrags

Ūžkilā – Jaunciems

Īra – Lielirbe

Lūž – Lūžņa

Paţīkmō – Ovīši

Mustānum – Melnsils

Gipkõ – Ģipka

až – ja

vaņtlõ – skatīties

Sōrmō – Sāmsala

kōla – sala, kōlidi – salas (dsk.part.)

Rūnõmō – Roņu sala

ležgõl – tuvu

bōjk – bāka

Īra mierōdõm – Irbes šaurums

lagtõb – šķir (3.pers.)

lǟlam – grūts

kuoig – kuģis

riek – ceļš

miermīedõn – jūrniekiem

Ēstimōl – Igaunijā

nuttõ – saukt

kalāmīed – zvejnieki

kalād – zivis (dsk.nom.), kaļḑi – zivis (dsk.part.)

akkõ – ķert

īe – nakts, īezõ – naktī

sǟlga – mugura; selga, (mier) sǟlgas – selgā

seļļizt – tādu (vsk.part.)

tuļ – uguns (vsk.nom.), tūlda (vsk.part.)

nei kui; neku – [tā] kā

tēḑ – zvaigzne

pāistab – spīd (vsk. 3.pers.)