Iznācis Dundagas novada avīzes „Dundadznieks” septembra numurs. Tajā īpaša lappuse „Līvu laiks” jeb LĪVÕ ĀIGA atvēlēta lībiešiem, un to veidojis Līvu fonds. Ar tajā publicētajiem materiāliem nu varat iepazīties arī portālā.

Sveiki!/Tēriņtš!

Esmu Anete Ozoliņa, un man uzticēts svarīgais uzdevums pārraudzīt šo lappusi, kurā jūs varēsiet uzzināt par lībiešu dzīvi, nedaudz iepazīties ar valodu un kultūru. Nāku no ievērojamas lībiešu dzimtas – Dambergiem. Kopš vien atceros, saucu sevi par lībieti un nesu šo vārdu ar godu un lepnumu. Būt lībietei ir īpašs dzīvesveids, kas ietver dažādus pienākumus un pasākumus, uzturot lībiešu valodu un kultūru dzīvu.

Pirms iemācījos skaidri runāt, jau mācēju daudzas lībiešu dziesmas, kuras dziedāja mana mamma un māsas kopā ar ansambli „Vīm”(„Lietus”). Kopš divarpus gadu vecuma piedalījos lībiešu bērnu vasaras nometnēs Mazirbē, kur apguvu dziesmas un rotaļas, valodas pamatus un izpaudos mākslā. Mana mamma Baiba Damberga ir lībiešu māksliniece, tāpēc uzaugu radošā un brīvā atmosfērā, kas ļāva apjaust savus spēkus, apzināt un izcelt lībisko sevī.

Anete Ozoliņa, aneteozolina@inbox.lv

Par līviem tīmeklī
Iļ līvlizt internets

 Laiks dzīvo līdzi līviem, un daudz ziņu par līviem atrodamas tieši internetā. Vadošais jaunāko norišu atspoguļotājs ir Lībiešu kultūras centra veidotais portāls livones.lv, kur strukturētā veidā rakstos un attēlos tas viss lasāms un apskatāms, kā arī jebkurš interesents var iesūtīt savus rakstus par atbilstošu tēmu.

Visapjomīgāko resursu uzskaitījumu veidojis Kanādā dzīvojošais Roberts Freimuts savā tīmekļa vietnē ryerson.ca/~freimuts. Savukārt Uldis Balodis savā mājaslapā homepage.mac.com/uldis/livonia izvietojis gan vispārēju informāciju par līviem, gan lasāmos materiālus līvu valodā.

Biežāk lietojamos vārdus un frāzes varat atrast Valdas Šuvcānes un Ievas Ernštreites veidotajā Latviešu-lībiešu-angļu sarunvārdnīcā, kas bez maksas pieejama vietnē eraksti.delfi.lv. Ja ir vēlme sazināties ar aktīvajiem līviem un viņu draugiem, meklējiet domubiedru grupu Līvõmō portālā draugiem.lv.

Reinis Zumbergs

Notikumi augustā /Tieudõd

1.08. Līvu svētki Mazirbē. Šoreiz tie bija īpaši ar Lībiešu tautas nama 70. gadadienu un Līvu svētku tradīcijas atjaunošanas 20. gadadienu. Kā jau ierasts, apmeklētājiem bija iespēja klausīties lībiešu mūziku, iet svētku gājienā, dzirdēt dažādas uzrunas un uzzināt šo to par līvu dzīvē notiekošo.

19.08.-24.08. Līvu ansamblis Nurm Orkestõr viesojās Somijā. Ansmabļa dalībnieki devās cauri visai Somijai pāri Polārajam lokam, lai piedalītos sāmu rīkotajā tradicionālās mūzikas festivālā. Tajā notika seminārs par tradicionālo mūziku un tradicionālās mūzikas koncerts, kas ietvēra arī mūsdienu interpretācijas par tradīciju. Ārpus festivāla jaunieši iepazinās ar sāmu parlamentu un apmainījās ar pieredzi tūrisma un kultūras saglabāšanas jautājumos.

28.08.-29.08. Aizsākās Vidzemes līvu dienas, kuras rīkoja Līvu fonds sadarbībā ar Metsepoles līvu kultūras centru. Pasākumā piedalījās lībieši no Vidzemes, Kurzemes un Rīgas, kā arī radu tautas no Igaunijas – seti un hānieši. Pirmā diena bija veltīta ugunij, iekļaujoties akcijā, kas jau vairākus gadus notiek valstīs ap Baltijas jūru. Otrajā dienā notika triju tautu spēles, kas savukārt ir pirms trim gadiem aizsākta tradīcija starp lībiešiem, setiem un hāniešiem. Kopumā pasākums izvērtās ļoti jautrs, draudzīgs un vienojošs.

Līvu fonds – Dundagas novadam!/ Līvõ Fond Dūoņigõn!

Jā. Tieši tev, mūsu Dundagas novad, mūsu Dundagas novadniek, mūsu lībiešu draugs un pēcteci. Tieši tev mēs esam kopā nākuši un sākuši savu darbu gan tālajā Rīgā, gan Ventspilī, gan Vidzemes lībiešu novados, kur par lībiešu saknēm sākuši interesēties arvien vairāk to pēcnācēju. Mēs esam arī Mazirbē, Kolkā un Dundagā.

Mēs nākam, lai darītu darbu. Šo darbu esam nolēmuši darīt pamatā šeit – Dundagas novadā, tieši tāpēc šis mūsu pielikums lasāms „Dundadzniekā”. Ir pienācis pēdējais brīdis, lai mēs kopīgi apzinātos lībiešu jeb līvu tautas pēdējo iespēju izdzīvot. Mums kopā jāsaprot, ka lībieši šeit vienmēr ir dzīvojuši un viņiem še jādzīvo, tāpat kā visiem, kas viņus ciena un atceras.

Lībietim, līvam jākļūst par lepnumu un godā celtu vārdu katra mutē. Kāpēc, jūs jautāsiet? Atbildēšu – jo šis novads ir unikāls visas pasaules mērogā tieši ar lībisko. Tas izpaužas gan ar tradīcijām, gan tautas atmiņām, gan kultūru, pieminekļiem un pašiem lībiešiem.

Mīļie Dundagas novada iedzīvotāji, ir pienācis pēdējais laiks, kad mums kopā jāstrādā Dundagas novada attīstībai, līdz ar to arī katra paša attīstībai, kas vainagosies ar vislielākajiem panākumiem, ja būsim cītīgi darbarūķi. Šajā jomā mēs izvirzām lielus mērķus, piemēram, lībiešu vārda iekļaušanu Dundagas novada nosaukumā, lībiešu valodas iedzīvināšanu Dundagas novada iedzīvotāju un vietējās infrastruktūras vidē, lībisko vārdu vietējā uzņēmējdarbībā.

Mums ir spēks un kopā mēs to varam. Mūsu ļaudis ir pārstāvēti visdažādākajās jomās un sabiedrības slāņos, kas garantē mums plašus kontaktus. Mums visiem kopīgi jāsaprot, ka Dundagas novada nākotne sakņojas pamatā divās lietās: lībiešu tautas un kultūras atdzimšana, kultūrtūrisma attīstīšana novadā. Uzsverot šo teritoriju kā lībiešu novadu, mēs panāksim lielu reklāmu visā pasaulē, tas savukārt še pievilinās daudzus tūristus, kas novadam atstās ienākumus nodokļu veidā un attiecīgi dos darbu un pabalstus.

Mūsu kopīgajā darbā šis ir vēl sākums, taču esam lēmuši rīkoties pietiekoši ātri, gan izmantojot ES fondu, gan somugru valstu balsta finanses, kā arī brīnišķīgo sadarbību ar Dundagas novada vadību. Lielu sveicienu sūtam visu mūsu ciemu iedzīvotājiem, kā arī kolceniekiem. Gaidiet mūs ciemos ar konkrētiem priekšlikumiem kopīgajā lietā. Lai visu dienas būtu saules gaismas apvītas. Veiksmi darbā un ikdienā vēlot,

Līvu fonda valdes priekšsēdētājs Dāvis Stalts

livufonds@inbox.lv,

Papildu informācija http://www.livones.net/ vai pa tel. 27876112