Oktobra numurā Dundagas novada avīze “Dundadznieks” atkal piedāvāja lasītājiem Līvu fonda veidoto lappusi lībiešiem. Tagad tajā publicētos materiālus var lasīt arī portāla lietotāji. 

Līvu ziņas septembrī

10.09. dibināta Līvu fonda Rīgas grupa. Par vadītāju ievēl Ilzi Bernšteinu, kuras dzimta cēlusies no Košraga. Par aktīvu darbību tiek apbalvoti Jānis Mednis un Linda Zonne

Portāls livones.lv tiek papildināts ar sadaļām „Organizācijas”, kur var iepazīties ar aktuālāko visās lībiešu organizācijās, „Forums”, kur iespējams diskutēt par lībiešiem aktuāliem jautājumiem un „Komūna”, kur aicināti reģistrēties visi interesenti. Šie portāla papildinājumi tapuši, sadarbojoties Līvõ Kultūr sidām un Līvu fondam.

Sabiedrības integrācijas fonds atbalstījis Līvu fonda projektu par dokumentālās filmas un valodas nometnes norisi. Ziemā notiks jauniešu valodas nometne Roņu salā, kuras laikā filmēšanas komanda veidos DVD.

Līvu fonda pārstāve Julgī Stalte iesniedz Līvu fonda priekšlikumus Lauku ceļotājam par tūrisma iespēju paplašināšanas Slīteres nacionālajā parkā. Mērķis ir panākt apmeklētāju ilgāku uzturēšanos nacionālā  parka teritorijā un tā apkārtnē, kā arī apskatē iekļaut vairāk informācijas saistībā ar lībiešiem.

Tā kā tautas namā telpas bibliotēkas darbam ir par mazām, Dundagas novads pārvieto bibliotēku no Lībiešu tautas nama uz Mazirbes skolu.

22.09. Tieslietu ministrijā notika lībiešu organizāciju sanāksme, kurā piedalījās Līvu savienība, Līvu fonds, Lībiešu kultūras centrs, Limbažu Lauvas. Sanāksmē tika lemts par mērķprogrammu “Lībieši Latvijā 2008.-2012.”, naudas sadalījumu 2009. gadam un iespējām finansējuma piesaistei no ārvalstīm.

26.09. Rīgā tika atzīmēta Pasaules valodu diena, kurā varēja iepazīties ar dažādām valodām. Lībiešu valodas darbnīcu vadīja Līvõ Kultūr sidām pārstāve Baiba Damberga.

Dundagas novada avīzē „Dundadznieks” pirmo reizi lasāms „Līvõ āiga”. Fakts ir nozīmīgs ar to, ka beidzot periodikā atkal parādās lībiešu valoda.

Līvu tautas nams – mūsu pils? 

Pagājuši 70 gadi, kopš ar Latvijas, Somijas, Ungārijas un Igaunijas palīdzību lībieši tikuši pie savas pils – tautas nama. Šogad šo notikumu atzīmējām Līvu svētkos, klausoties Līvu savienības vadītājas Brigitas Zakares un eksvadītāja Alda Ermanbrika ieskatu vēsturē par to, kā tika celts nams.

Gods, kam gods, Līvu savienība, iegūstot šo namu savā īpašumā, ir spējusi piesaistīt milzu līdzekļus gan no valsts, gan starptautiskajiem fondiem un galu galā pat no privātiem mecenātiem, lai tautas namu vērienīgi izremontētu. Taču daudzas reizes, iedziļinoties tautas nama jautājumā, esmu guvis faktiskus apliecinājumus remontdarbu neloģiskumam un brīžam ļoti zemajai kvalitātei.

Te galvenokārt jāmin vairākas lietas: remontdarbu sākšana no ēkas augšpuses, nevis no pagraba ( neizremontēts, mitrs, brīžam pludo), kā rezultātā turpina progresēt mūra brants. Nams bieži jāpārkrāso. Ūdens padeve izvēlēta nepareizi, tāpēc ūdens ir ar ļoti augstu nogulšņu koeficientu. Rezultātā tiek bojāta kanalizācija utt. Arī apkures sistēma ir nepārdomāta un prasa milzu darbu un resursus, lai piekurinātu ēku. Bet pašlaik tās nebūt nav lielākās tautas nama problēmas. Jau 2004. gadā atkārtoti aicināju Līvu savienības valdes priekšsēdētāju Aldi Ermanbriku sasaukt sēdi par Līvu tautas nama stratēģisko attīstību, kurā būtu pieaicināmi Dundagas un Kolkas pašvaldību vadītāji. Viss tika sarunāts, un ideja virzījās pareizā gultnē, taču apstājās pie paša Ermanbrika kunga, kurš nevienam nezināmu iemeslu dēļ nobremzēja šo pasākumu un neuzskatīja par vajadzīgu tikties.

Galvenā tēma, kas paliek neatrisināta, – kā tad mēs, lībieši, izmantosim šo savu namu, jo tas nav celts, lai stāvētu kā no ārpuses aplūkojams lībiešu mauzolejs. Vairāk nekā simt tūkstoši latu ieguldīti nama remontā, pārvēršot to apdzīvojamā un modernā ēkā. Vēl veicami dažnedažādi darbi, taču kopumā ēka ir unikāls kultūras piemineklis, kas visādā veidā izmantojams cauru gadu aktīvā darbībā un investīciju piesaistē, gan nodrošinot uzņēmējdarbības ienākšanu tajā, gan arī iesaistot Dundagas novadu aktīvā apsaimniekošanā. Ir daudz plānu, taču nav, kas tos realizē. Gluži otrādi! Septiņdesmitās jubilejas gadā tas stāv tukšs. Elektrība atslēgta. Malkas kurināšanai nav. Nav neviena, kas to regulāri koptu, rūpētos. Vienīgais uzņēmums, kas pēc ilgām sarunām tomēr bija kļuvis par nama daļēju apsaimniekotāju un reizē arī par vienīgo līvu tūrisma centru Mazirbē, nu sanīdies un pametis gan namu, gan Līvu savienību.

Jūtams, ka kopējā krīze ietekmējusi arī lībiešu entuziasmu strādāt savas tautas labā, taču vai tāpēc ļausim mūsu skaistajam namam nonīkt un sevi padarīsim par apsmieklu? Ir pēdējais laiks, lai nāktu kopā un lemtu par nama nākotni, jo to cēla ne jau tādēļ, lai kādai sabiedriskai organizācijai bilancē uzrādītos nekustamais īpašums, bet gan lai tas būtu pieejams visiem līviem un tiem, kas vēlas ko uzzināt par mūsu tautu. Aicinu visus interesentus, kam šī lieta rūp un ir svarīga, izteikt savas domas, idejas, lai palīdzētu mūsu namam dzīvot un elpot. Aicinu arī Līvu savienības vadību sēsties pie kopīga galda ar mums un Dundagas novadu, lai apspriestu, ko un kā varam darīt mūsu – lībiešu – tautas nama nākotnei. 

Dāvis Stalts, Līvu fonda valdes priekšsēdētājs

“Dundadznieka” materiāli lībiešu valodā lasāmi šeit.