Pirms nepilna gada, kad Rīgā sanāca Letonikas otrais kongress, Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta plaša izstāde „Letonikas avoti: Latvijas piekraste”. Tupat šādai tematikai veltīta ekspozīcija pārceļojusi uz Ventspili. Tur pilsētas Galvenajā bibliotēkā kopš 16.septembra skatāma izstāde „Kurzemes piekraste: Letonikas avoti”.

Kā tas izriet no pieteikuma, uzmanības centrā ir šīs puses kultūrvēstures panorāma. Tas ir zvejnieku, jūrnieku, kuģu būvētāju gaitu atspoguļojums iepriekšējos gadsimtos, skolas un baznīcas, kapu kalniņi, lībiešu un citu kurzemnieku dzīvojamās mājas, namiņi, pagastu centri. Ne maketos vai būvju fragmentos, bet krāsainās un melnbaltās fotogrāfijās, senos zīmējumos, grāmatās un citos iespieddarbos. Lūk, Tallinas mākslinieka Augusta Pecolda 1846. gadā zīmētās Kolkas bākas atliekas un raga noskalojumu pēdas. Kurzemes kultūras vēsture padziļināti pētīta tādās grāmatās kā Viļa Veldres Dzīve pie jūras, Paula Kundziņa Latvijas sēta, J. Jaunzema Kurzemes sēta un citās. Izstādes kopējo noskaņu lieliski papildina mākslinieku Ugas Skulmes un Jurģa Skulmes gleznas. „Vai nu tā ir dusmīga vai smaidīga jūra, Jurģa Skulmes gleznoto jūru vienmēr var atšķirt no citu gleznotāju darbiem”, par vienu no autoriem saka Arta Poriete, Misiņa bibliotēkas galvenā bibliogrāfe, šīs izstādes iekārtotāja.

Ventspilī skatāms materiālu klāsts kā no Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas fondiem, tā no akadēmiķa, Dr.habil.hist. Saulveža Cimermaņa personiskā arhīva. Apbrīnas vērta ir sirmā kultūrvēsturnieka mobiliāte, galvenām kārtām vēl 2008.gada vasarā apbraukājot Kurzemes piekrasti un fotografējot ēkas, ainavas, kultūras pieminekļus, lai tagad tos vienkopu parādītu sešās planšetēs. No Rucavas, Nīcas, Bārtas Kurzemes dienviddaļā līdz Pāvilostai, Miķeļtornim, Košragam, Kaltenei un zvejniekciemiem Rīgas jūras līča lejasdaļā.

No pērngada izstādes Rīgā noņemts viss Vidzemes materiāls, toties tas būtiski papildināts ar Kurzemes materiālu. Kā stāsta akadēmiķis S. Cimermanis, tagad tas izkārtots un sistematizēts piecos virzienos:

“Mūsu mērķis – parādīt savdabīgu Kurzemes piekrastes kultūrainavu, kuru cilvēki veidoja, kurā viņi dzīvoja. Parādīt gan ikdienišķu sētu apkārtni, gan īpaši saudzējamos objektus. Ap 1910. gadu toreizējās Krievijas impērijas mērogā tika sludināts konkurss par apdzīvotu vietu apstādīšanu un izdaiļošanu. Ja paskatāmies šajā izstādē, konstatēsim, ka daudzi no Kurzemes dižajiem kokiem vai arī Košraga aleja radušies ap to laiku.

Piekrastnieki kā Vidzemes, tā Kurzemes pusē ļoti vēlējās mācīties: izveidojām īpašu vitrīnu par sākotnējām skolām lauku sētās, kā arī par oficiālajām skolām, kuras saņēma pašvaldības un valsts līdzekļus.

Ļoti raksturīga iedaļa Kurzemes piekrastē bija kuģu būvētāji, kuģu īpašnieki un kapteiņi, viņu dzīves un kuģu būves vietas. Teiksim, ievērojamākā Latvijas buru kuģu būvētāja Mārtiņa Morgenšterna dzīves vieta Vandzenes pagastā.”

Šajā uzskaitījumā ietilpst arī baznīcas un kapsētas, kuras Cimermaņa kungs dēvē par „cilvēka garīgās audzināšanas un viņu dzīves noslēguma vietām”. Un katrā ziņā ievērojamu cilvēku, kultūras darbinieku un dažādo vēstītāju sētas un dzīves vietas. To skaitā Paulīnes Kļaviņas Ozolnieki Vaidē, lībiešu skolotāja un valodnieka Pētera Damberga dzimtās mājas Sīkraga Ķeļķos un daudzas citas.

Lībiešu klātbūtne pašā izstādē Kurzemes piekraste: Letonikas avoti un tās atklāšanas reizē visnotaļ jūtama. Ar lielu interesi ekspozīciju aplūkoja ventspilnieks 7. Saeimas deputāts, Triju Zvaigžņu ordeņa (2000) kavalieris Ilmārs Geige. Uzsverot savu piederību lībiešiem, viņš Neatkarīgajai rāda māju Pitragā, kuru ap 1910. gadu viņa tēva tēvam ļāvis uzcelt kapteinis Indriksons. Tagad Ventspils bibliotēkā varam iepazīties ar pirmskara gados iznākošo mēnešrakstu Līvli, ar samērā nesen izdoto Lībiešu gadagrāmatu, aplūkot melnbaltu fotogrāfiju, kurā iemūžināts Hildas Cērbahas pagājušā gadsimta 30. gados diriģētais lībiešu koris. Pērn izstādē Rīgā varējām pārliecināties, cik lielu pienesumu lībiešu kultūrvēstures izpētē paveikušas Gundega un Renāte Blumbergas. “Šīs grāmatas uz Ventspili neaizvedām, jo tās atrodamas pilsētas bibliotēkā uz vietas,” skaidro A. Poriete.  

Gandarījumu, ka tagad ar visu šo materiālu klāstu paši kurzemnieki varēs iepazīties, tā teikt, savās sienās, pauda LZA prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš un citi. Vienlaikus no vairāku runātāju mutēm izskanēja bažas par to, ka īpašnieku maiņas un augošā ekskursantu plūsma nereti noved pie kultūrvēsturiskās vides patvaļīgām pārveidībām.  

„Neatkarīgā” 2008. gada 20. novembris