Novembra veļu laiks aizsaucis mūžībā vecāko lībiešu mākslinieku Andreju Šulcu (1910-2006). Atvadīšanās no mākslinieka notiks 30. novembrī 14.00 Ventspilī, Meža kapu kapličā.

Andrejs Šulcs dzimis Pizes ciema Olmaņos. Viņa zīmēšanas spējas izpaudušās jau agrā bērnībā. Pēc vispārējās izglītības iegūšanas Ventspilī 1930. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur glezniecību apguvis profesora Vilhelma Purvīša dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā. Cīnoties ar materiālām grūtībām, akadēmiju pabeidzis 1938. gadā ar diplomdarbu „Rīga”, iegūstot mākslinieka gleznotāja grādu. 1936. gadā Latvijas Kultūras fonda rīkotajā izstādē Rīgas mākslas muzejs nopirka viņa darbu „Priekšpilsēta”.

Šulca pirmā personālizstāde kopā ar Kārli Danni notika jau 1931. gadā Ventspilī. Kopš tā laika personālizstādes rīkojis regulāri Ventspilī, Rīgā, Tukumā, īpaši aktīvi, sākot ar 1980. gadu, kad nedalīti varējis pievērsties glezniecībai. A. Šulcs izstādījies arī daudzās ārvalstīs: Igaunijā, Somijā, ASV, Kanādā, Brazīlijā, kuplinājis arī izstādes „Līvõd kuņšt”. No 1933. gada līdz 1940. gadam bijis LMA vienotnes „Zaļā zeme” biedrs, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1983. gada.

Garajā un bagātajā mūžā Andrejs Šulcs darbojies dažādās jomās. Jaunībā, pelnīdams naudu studijām, viņš iepazinis skarbo zvejnieka dzīvi darbā uz burukuģiem. Vēlāk strādājis par skolotāju Reņģē, Rozas tautskolā, Ventspilī, darbojies vēstures un etnogrāfijas izpētē. Pētnieka kaislība viņā aizsākusies jau studenta gados, un pēc Otrā pasaules kara par A. Šulca pamatdarbu kļūst muzeju organizēšana un vadīšana.

1997. gadā Andrejs Šulcs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.