1939. gada 6. augustā svinīgi atklātais lībiešu tautas nams Mazirbē kā tolaik, tā arī pašlaik tiek uzlūkots par lībiešu un viņu valodas radinieku – igauņu, somu un ungāru – sadarbības simbolu. Laika gaitā tautas nams ir kļuvis arī par vienu no Latvijā un aiz tās robežām visvairāk zināmajiem lībiešu simboliem.

Līvu savienība namu cēla ciešā sadarbībā ar somu un igauņu draugiem, kas no savu valstu valdībām palīdzēja sagādāt nepieciešamo finansējumu. Lai gan oficiālā nama celšanas vēsture sākās jau 1927. gada decembrī, pagāja turpat desmit gadu, līdz ideja sāka realizēties darbos. Lūzuma punkts bija Igaunijas valdības paziņojums 1937. gada janvārī, ka viņi lībiešu namam piešķirs 10 000 kronu, ja arī Somijas valdība dotu proporcionāli atbilstošu summu. To Somijas valdība izdarīja 1938. gadā. Kopējās ziedojumu summas bijušas šādas: no Somijas – 38 500 latu, no Igaunijas – 14 700, no Latvijas – 15 000, no lībiešiem – 13 000, kā arī neliela summa no Ungārijas.

Lībiešu tautas nama atklāšana 1939. gada 6. augustā.

Pēc somu ierosinājuma nama projekta skices tika pasūtītas somu funkcionālisma pārstāvim arhitektam Erki Hutunenam (Erkki Huttunen, 1901–1956). Nama tehnisko projektu atbilstoši Latvijas būvnoteikumiem izstrādāja latviešu arhitekts Visvaldis Paegle (1906–1988), un Latvijas Būvniecības departaments projektu apstiprināja 1938. gada 8. augustā. Jau 3. oktobrī notika nama pamatakmens iemūrēšanas svinīgā ceremonija. Lībiešu tautas namu oficiāli atklāja 1939. gada 6. augustā ar lielām svinībām un plašu kultūras programmu.

Erki Hutunena Lībiešu tautas nama projekts.

Diemžēl lībieši ilgi nevarēja priecāties par jauno namu – to viņiem nācās atstāt uz īsu brīdi pēc padomju okupācijas 1940. gadā un tad jau uz ilgiem gadu desmitiem pēc Otrā pasaules kara. Padomju laikā nams darbojās gan kā vietējā kultūras iestāde ar koncertiem, deju un kino vakariem, gan kā darba telpas dažādām iestādēm, piemēram, ciema padomei un Slīteres dabas rezervātam.

Lībiešu tautas nams mūsdienās.

1990. gados Lībiešu tautas namu apsaimniekoja valsts īpaši aizsargājamās lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas “Lībiešu krasts” direkcija. 2000. gada 1. janvārī stājās spēkā LR likums “Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Līvu (lībiešu) savienībai – “Līvõd Īt””, līdz ar to Līvu savienība atkal var likumīgi saimniekot savā namā Mazirbē.