Pēdējo teju simt gadu laikā lībiešiem kopēja muzicēšana ir kļuvusi par apzinātu un svarīgu etniskās identitātes apliecināšanas un kopbūšanas veidu. Laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu zvejniekciemos darbojās vairāki kori, bet nākamais muzicēšanas cēliens ar pilnu jaudu ieskanējās tikai 20. gs. 70. gados. 1972. gada 8. janvārī darbu sāka Rīgas lībiešu ansamblis Līvlist (Lībieši). Šo gadu uzskata arī par Ventspils lībiešu ansambļa Kāndla (Kokle) dibināšanas gadu, lai gan dziedāšanas mēginājumi sākās jau 1971. gada oktobrī. Abu ansambļu galvenā organizētāja bija Emma Ērenštreite. Lībiešu muzikālo mantojumu popularizēja arī 1976. gadā izveidotā folkloras grupa “Skandinieki”.

1978. gada rudenī Līvlist sāka iestudēt savu izcilāko uzvedumu „Lībiešu kāzas 19. gadsimtā“. To, par pamatu ņemot Jāņa Prinča, jaunākā, sarakstīto Miķeļtorņa kāzu tradīciju aprakstu, izveidoja Dzintars Kļaviņš. Uzveduma pirmizrāde notika 1979. gada 8. jūlijā Brīvdabas muzeja lībiešu sētas pagalmā. 19. decembrī uzvedumu parādīja arī Latvijas televīzijā, bet 1981. gada 19. maijā – uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves. 1982. gadā tapa vēl viens apjomīgs uzvedums „Ziemas laiku meti“. Tā kā ansamblī darbojās arī bērni, speciāli viņiem Dz. Kļaviņš iestudēja „Bērnu dziesmu svītu“ un „Lībiešu rotaļdziesmas“.

Ansamblis Līvlist ar savu uzvedumu “Lībiešu kāzas 19. gadsimtā” uzstājas Latvijas televīzijā. 1979. gada 25. novembris.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ir nodibināti vairāki jauni lībiešu dziesmu ansambļi, no kuriem daži ir bijuši tikai īslaicīgi projekti. Piemēram, 1994. gadā dibinātais Lībiešu kultūras centra lībiešu jauniešu ansamblis Vīm (Lietus), no kura vēlāk izveidojās Baibas Dambergas un viņas meitu ansamblis Kōla (Sala). Arī 1998. gadā Julgī Staltes nodibinātajam jauniešu ansamblim Kalā jeng (Zivs dvēsele) nebija īpaši garš mūžs.

Divdesmit pirmajā gadsimtā lībiešu dziesmu ansambļu plejāde papildinājas ar vēl dažiem kolektīviem. 2001. gadā izveidoja Kolkas pagasta lībiešu dziesmu ansambli Laula, bet 2004. gada martā darbu sāka Ventspils kultūras centra lībiešu ansamblis Rāndalist (Jūrmalnieki). Bija izaugusi arī jauna lībiešu jauniešu paaudze, kurai vajadzēja savu muzikālo kolektīvu, un tā 2008. gadā Rīgā darbu sāka Nurmorkestõr (Lauku orķestris), kura līderis ir mūziķis un fotogrāfs Jānis Mednis. Arī šis ansamblis strādā līdzīgi kā tā priekšgājēji jauniešu vecuma grupā. Proti, nenotiek regulāra darbība un kolektīvs sapulcējas uz mēģinājumiem pirms koncertiem. Jauniešu ansambļus no pārējiem atšķir vēl kāda būtiska iezīme. Pārējo ansambļu repertuārā ir dziesmas arī latviešu valodā, bet jauniešu grupas ir centušās no tā stingri izvairīties. Tāpat jauniešu grupas ir mēģinājušas izvairīties no klasiskā lībiešu ansambļu repertuāra – vai nu sacerot jaunas dziesmas (piemēram, Vīm to darīja Ulla Ernštreite-Frasere), vai arī interesanti aranžējot klasiskās dziesmas un izmantojot dažādus mūzikas instrumentus (Nurmorkestõr).

2007. gada oktobrī dibināts Salaspils koris Lōja (Laiva), diriģents Ģirts Gailītis. Kā īpašu lomu koris ir izvēlējies lībiešu kora mūzikas, valodas un tradīciju izpēti un popularizēšanu. 2012. gadā koris izdeva  krājumu Līvõd lōlõd pivād. Loulkub 2012 (Līvu dziesmu svētki. Dziesmu krājums 2012).

Šis gadsimts lībiešu muzikālās dzīves vēsturē iegājis ar vēl kādu interesantu faktu. Pirmo reizi līdz Latvijas Eirovīzijas dziesmu finālam nokļuva dziesma lībiešu valodā Rišti räšti (2010). Tās vārdu autors bija Valts Ernštreits, bet melodijas – latviešu komponists Raimonds Tiguls. Ar viņa vārdu ir saistīts vēl kāds savdabīgs fakts lībiešu kultūras vēsturē. 2006. gadā tika izdots fotoalbums (autors J. Mednis) un kompaktdisks „Zaļš. Balts. Zils“, kurā R. Tiguls mūsdienīgā skanējumā aranžējis lībiešu tautasdziesmu motīvus. Šis mūzikas albums uzvarēja divās „Latvijas mūzikas ierakstu gada balva 2006“ nominācijās – labākais mūsdienu tautas mūzikas albums un labākais instrumentālais, filmu vai teātra mūzikas albums.

Salaspils koris Lōja pie Jāņa Prinča pieminekļa Ventspilī. Attēls: Juris Presņikovs.