Lībiešu valoda apskatīta tikai vienā Latvijas Republikas likumā – 1999. gada 9. decembrī pieņemtajā Valsts valodas likumā. Tajā lībiešiem veltīti trīs panti: 4. pants – valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību; 5. pants – ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu; un 18. pants (4) – Lībiešu krasta teritorijā vietu nosaukumi, iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumi, kā arī šajā teritorijā notiekošo pasākumu nosaukumi tiek veidoti un lietoti arī lībiešu valodā. Pēdējais pants vairāk attiecināms uz pašvaldībām, kas atrodas lībiešu kādreizējā apdzīvotajā teritorijā, bet neviena no tām šo likumā noteikto iespēju joprojām nav izmantojusi.

Par Valsts valodas likuma 4. panta īstenošanas mehānismu juridiski uzskatāma pēc Līvõ Kultūr sidām (Lībiešu kultūras centra ) un starptautiskās Lībiešu draugu biedrības iniciatīvas izstrādātā un 1999. gada 14. decembrī Ministru kabineta akceptētā valsts ilgtermiņa mērķprogramma „Lībieši Latvijā”, kopš 2008. gada ir spēkā aktualizētā programma “Lībieši Latvijā” 2008.–2012. gadam. Līdz programmas izveidei 1999. gadā kopš 1992. gada ar lībiešu kultūras, tostarp valodas jautājumiem no valsts puses nodarbojās Valsts īpaši aizsargājamā lībiešu kultūrvēsturiskā teritorija „Līvõd Rānda“ (Lībiešu krasts). Šī organizācija atbildēja arī par valsts ilgtermiņa mērķprogrammas „Lībieši Latvijā“ realizāciju līdz 2004. gada 2. februārim, kad tā tika reorganizēta, pievienojot to ĪUMSILS struktūrai un atdalot ar kultūrvēsturisko teritoriju kā īpaši aizsargājamu teritoriju saistītās funkcijas. Reorganizācijas rezultātā 2004. gada 7. aprīlī ĪUMSILS struktūrā darbu sāka un programmas vadības funkcijas pārņēma Lībiešu (līvu) lietu nodaļa.

2009. gadā ĪUMSILS tika likvidēts, bet sabiedrības integrācijas jautājumi (t. sk. arī valsts programmas „Lībieši Latvijā“ uzraudzība) tika nodoti Bērnu un ģimenes lietu ministrijai. Pēc šīs ministrijas slēgšanas tā paša gada jūlijā ar lībiešu jautājumu valsts pārvaldes līmenī nodarbojas Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas lietu departaments, savukārt 2011. gada nogalē lībiešu lietas pārņēma Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Sakarā ar šīm reformām un ekonomiskās krīzes izraisīto valsts budžeta samazināšanos ļoti būtiski ir sarucis arī valsts finansējums lībiešu programmas atbalstam.

1999. gada programmas versijā valodas jomā bija noteikti šādi uzdevumi: 1) Izveidot valodas komisiju Lībiešu institūtā; 2) Izstrādāt koncepciju par lībiešu valodā izdodamajiem izdevumiem, valsts TV un radio raidījumiem; 3) Izveidot Latvijā specializētu arhīvu un bibliotēku, kurā būtu pieejami tie lībiešu valodas materiāli un pētījumi vai to kopijas, kas savākti vai izdoti ārvalstīs; 4) Ņemot vērā lībiešu rakstu valodas specifiku un mūsdienu prasības, izveidot atbilstošu tehnisko bāzi (datori, programmas utt.); 5) Finansēt dažādus ar lībiešu literārās valodas attīstību saistītus pasākumus: lībiešu valodas normatīvās gramatikas, terminoloģijas, leksikogrāfisko materiālu izstrādi u.tml.; 6) Dokumentēt lībiešu valodas pratēju zināšanas. Izglītībā uzdevumi bija šādi: 1) Nodrošināt visiem interesentiem lībiešu valodas un kultūras vēstures apgūšanas iespējas visos izglītības sistēmas līmeņos; 2) Iekļaut vielu par lībiešiem un viņu kultūru, par latviešu un lībiešu kultūru mijiedarbību un lībiešu valodas pamatus atbilstošās mācību priekšmetu programmās; 3) Izdot mācību līdzekļus un sagatavot pedagogus; 4) Izveidot atbalsta sistēmu lībiešu valodas apguves un lietošanas veicināšanai.

2008.–2012. gada programmas versijā Lībiešu valodas saglabāšanas un pārmantošanas nodrošināšanas virzienā ietvertie uzdevumi ir šādi: 1.1–3. Pēc VVA aprobētās metodikas sagatavot, aprobēt, precizēt un ieviest “Lībiešu valodas portfeli”; 1.4 Organizēt lībiešu valodas mācību kursus, organizēt lībiešu valodas padziļinātas apguves kursus (seminārus), nodrošināt lībiešu valodas gramatikas pilnveidi (sagatavot rakstiskus gramatikas pamatprincipus); 1.5. Nodrošināt lībiešu burtu pieejamību internetā; 1.6. Nodrošināt lībiešu valodas  tālmācību; 1.7 Veikt situācijas analīzi par iespējām izveidot „Lībiešu klasi” Igauņu vidusskolā Rīgā; 1.8. Veikt grantu konkursu, lai atbalstītu jaunradi lībiešu valodā, t.sk. literatūru; 1.9. Latvijas radio 1. programmā 1 reizi mēnesī raidījuma „Izstaigāju līvu zemi” pielikumā 15 minūšu garumā lībiešu valodas zinātāji runā lībiešu valodā.

Lībiešu valoda iekļauta arī citās valsts programmās un dokumentos (piemēram, Valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006.–2015. gadam, koncepcijā par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, programmā Mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.– 2013. gadam ieviešanai 2008.–2010. gadā u.c.), tomēr tie visi ir cieši saistīti ar programmu “Lībieši Latvijā” un paredz tajos noteikto uzdevumu īstenošanai izmantot programmas “Lībieši Latvijā” mehānismu.

2009. gadā lībiešu valoda kā lībiešu tradicionālās kultūras sastāvdaļa iekļauta arī Latvijas Kultūras kanona Tautas tradīciju daļā.

Raksts sagatavots ar Latviešu valodas aģentūras atbalstu un publicēts ar Latvijas Republikas kultūras ministrijas atbalstu.