Sagatavoti 1997. gadā, valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” 8.5 pielikums.

Talsu rajona Rojas pagasta Ģipkā

Muļķu sēta – zvejnieka un zemkopja vecsaimniecības atlikusī daļa. Tajā ietilpst 19. gs. otrā pusē celta dzīvojamā māja, kas pārbūvēta 1937./1938. gadā, ar ķieģeļiem apšūta 1988./1989. gadā; 1924.–1926. gadā celts stallis; 20. gs. sākumā celta klēts; ap 1920. gadu celts kuļamšķūnis; labi kopts dārzs, košumdārzs un koku stādījumi ap sētu.

Joku sēta – zvejnieka un zemkopja vecsaimniecības atlikusī daļa. Tajā ietilpst 19. gs. pēdējā ceturksnī būvēta dzīvojamā māja; 19./20. gadsimta mijā celta saimnieka divtelpu klēts; 1866. gadā celta vaļinieku divtelpu klēts – vienīgais līdz mūsdienām nonākušais tāda veida objekts (atrodas sliktā stāvoklī).

Mežmalu sēta – vaļinieka mazistaba, celta aptuveni 1907. gadā, modernizēta 90. gados, piemērojot vasarnieku vajadzībām. Mežmaļos saglabāta senlaicīga lībiešu dzīvojamo māju apkures sistēma.

Bijušā Ģipkas kroga ēka – 19. gs. 50. gados te darbojusies no Žocenes pārceltā skola.

Bijušās Ģipkas jūrskolas ēka – tās pirmajā stāvā no 1860. gada darbojās Ģipkas skola. 1867. gadā speciāli jūrskolas vajadzībām tika uzcelts ēkas otrais stāvs. Jūrskola te darbojās no 1869. Līdz 1894. gadam, kad to pārcēla uz Mazirbi.

Talsu rajona Rojas pagasta Pūrciemā

Zvejniekciema centrālās un sānu daļas apbūves paliekas un kultūrainava ap tām, kas radusies no 19. gs. vidus līdz 20. gs. 30. gadiem. Apbūvē ietilpst Plaucaku vecsaimniecības atlikusī daļa (1875. gadā celtā senlaicīgā dzīvojamā māja un 19. gs. beigās celtā monumentālā klēts; dzīvojamā māja Viesturos – tagad nedaudz pārbūvētā 1903. gadā celtā Plaucaku vaļinieku dzīvojamā māja četrām ģimenēm (vienīgā līdz mūsdienām saglabātā tādas sociālas nozīmes ēka Lībiešu krastā); Lašu mazistaba; Smilkšnieku mazistaba (saglabātas visai senlaicīgas lībiešu apkures ierīces); Upesleju mazistaba; Viļņu mazistaba. Ap šīm sētām rūpīgi saglabāti dabīgi ieauguši un arī stādīti koki.

Talsu rajona Rojas pagasta Melnsilā

Silnieki – zvejnieka, zemkopja un amatnieka vecsaimniecības atlikusī daļa: 19. gs. pēdējā ceturksnī divos paņēmienos celtā dzīvojamā māja ar saimnieku un vaļinieku galu (saglabāti seni būvelementi); 1907. gadā celtā divtelpu klēts (saglabāti seni būvelementi); 19. gs. no apaļkokiem celtā trīstelpu rija (saglabājušās divas telpas) – viena no retajām senlaicīgajām apaļkoku būvēm Lībiešu krasta teritorijā.

Divtelpu rija bijušajos Vecmežsargos. Celta 19. gs. Rets lībiešu ciemos saglabājies būvobjekts.

Senči – mežsarga sētas apbūves saglabājusies daļa: 1912. gadā mūrētā dzīvojamā māja – pirmā mūra dzīvojamā māja Rīgas jūras līča Dundagas piekrastes zvejnieku ciemos, kurai 1922. gadā piebūvēts ziemeļu gals; 1922. gadā būvētā saimniecības ēka un tajā laikā ierīkotie stādījumi.

Kalngali – tālbraucēju kapteiņu dzīvojamā māja. Celta 1880. gados un bagātīgi rotāta ar kokgriezumiem.

Laivinieki – dzīvojamā māja, kādreizējā mazistaba. Celta 19. gs. pēdējā ceturksnī. Pārbūvēta 60. gados. 1920. gados šeit atradās Dundagas pagasta Melnsila pirmās pakāpes pamatskola.

Kilmiņi – zvejnieka un zemkopja vecsaimniecības dzīvojamā māja. Celta 1930. gados kā viena no modernākajām ciema ēkām. Ēka pēc II pasaules kara pārbūvēta. Kilmiņi ir viena no Melnsila senākajām vecsaimniecībām.

Aizklāņi – zvejnieka un zemkopja vecsaimniecības apbūves atlikusī daļa: 1880. gados celta, maz pārbūvēta dzīvojamā māja ar saimnieku un vaļinieku galu; 19. gs. celta divtelpu klēts, kas saglabājusi arhaiskas būvkonstrukcijas; 19. gs. celtas kūts daļa.

Silarāji – zvejnieka un zemkopja jaunsaimniecības komplekss: 1931.–1935. gadā celta dzīvojamā māja; 1932.–1933. gadā celta saimniecības ēka; aptuveni 1935. gadā celts dūmnams; aptuveni 1933. gadā stādīts, labi kopts augļu dārzs; 1970. gados atjaunota žogu sistēma.

Kārlis Bertholds un Eduards Vēri. Vaide, 1961. gada 28. augusts. Attēls: Mati Hinta kolekcija.

Talsu rajona Kolkas pagasta Kolkā

Kristgals jeb Kristciems – zvejnieku mazistabu rindas paliekas. Tā radusies apmēram 1907. gadā un atspoguļo vienu no Dundagas muižas iesakņotajiem šā apbūves veida variantiem jūrmalā. Rindā ietilpst Ciemgaļi, Kastari, Pīlāgi, Spolītes, Strautmaļi, Tammaņi, Valki.

Roksti – zvejnieka mazistabas komplekss: 1902. gadā celta saimniecības ēka; pagrabs; labi iekopts dārzs un stādījumi.

Pastnieki – Dundagas Kolkas pamatskolas pirmā ēka. Celtniecība pabeigta 1881. gadā. Pārbūvēta un apmūrēta ar ķieģeļiem pēc II pasaules kara.

Dundagas muižas īpašnieku Osten-Zakenu vasaras mītne un ap to veidoto apstādījumu un alejas paliekas. Mītne celta 1856.–1857. gadā Krimas karā sagrautās vecās ēkas vietā. No 1929. līdz 1962. gadam ēkā darbojās Kolkas pamatskola.

Talsu rajona Kolkas pagasta Vaidē

Lāži – zvejnieka un zemkopja vecsaimniecības dzīvojamā māja. Celta aptuveni 1900. gadā. Ap dzīvojamo māju saglabāta senlaicīga lībiešu sētu žogu sistēma. 1920. gados te darbojās Dundagas pagasta Saunaga pirmās pakāpes pamatskola. Lībiešu valodu te mācījis Mārtiņš Lepste. Lāžos dzimis lībiešu kultūras darbinieks Nika Polmanis, dzīvoja lībiešu valodas zinātājs un teicējs Alfons Bertholds.

Ozolnieki – zvejnieka un zemkopja jaunsaimniecības atlikusī daļa: 1930. gadā celta dzīvojamā māja, staļļa vāgūža paliekas, divi no pārzāģētu laivu daļām uzslieti dūmnami, žogu sistēma un neliels dārzs. Te zinātnisko ekspedīciju laikā dzīvojuši plaši pazīstami igauņu un somu zinātnieki. Sētā apskatāma lībiešu valodas teicējas un kultūras darbinieces Paulīnes Kļaviņas savāktā lībiešu materiālās kultūras priekšmetu kolekcija.

Purvziedi – zvejnieka un zemkopja jaunsaimniecības komplekss. Ierīkots 1920.–1930. gados, papildināts pēc II pasaules kara. Saglabāta lībiešu sētām raksturīgā žogu sistēma. Sakrāta daudzveidīga un vērtīga meža dzīvnieku ragu kolekcija un izveidota dabas aizsardzības ekspozīcija. To izveidojis Slīteres valsts rezervāta darbinieks, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Edgars Hausmanis.

Talsu rajona Kolkas pagasta Saunagā

Jūrnieki – laivinieka un zvejnieka mazistabas, 1920.–1930. gadu amatnieka jaunsaimniecības komplekss: 1910. gadā celta dzīvojamā māja, kūts un klēts; 1911. gadā celta pirts ar dūmnamu.

Druvnieki – zvejnieka un zemkopja jaunsaimniecības komplekss. Ierīkots 1920. gados: dzīvojamā māja (pārveidota 90. gados), stallis ar šķūni un vāgūzi (remontēts 1957. gadā), klēts, pagrabs, dūmnams, pirts un raksturīgā žogu sistēma.

Vecvalki – zvejnieka un zemkopja vecsaimniecības atlikusī daļa: 1926. gadā uz vecās mājas pamatiem celta dzīvojamā māja ar samērā bagātu dekoratīvo apdari; 1928. gadā celta kūts, lopbarības šķūnis un vāgūzis; 1935. gada celts labības šķūnis; 1910. gadā mūrēts kartupeļu pagrabs; 1945. gadā vecās pirts vietā celtā jaunā pirts; 1945. gadā celts dūmnams; 1957. gadā vecās klēts vietā celtā jaunā klēts; 1909. gadā stādītās liepas; 20.- 30. gadu mijā stādītie vītoli un citi koki ap sētu.

Talsu rajona Kolkas pagasta Pitragā

Saknes – zvejnieka un zemkopja mazistabas komplekss. Izveidots 1920.–1930. gados un turpmāk papildināts: dzīvojamā māja, kūtiņa, šķūnītis, garāža, dūmnams. Saglabāta žogu sistēma.

Jaunvalki – dzīvojamā māja, kas celta 19. gs. pēdējā ceturksnī kā muižas ieceltā ciema uzrauga mājoklis. Būve ir vienīgais līdz mūsdienām saglabājies tādas nozīmes objekts.

Ēdrumi – mazistabas komplekss, kas ierīkots apmēram 1907. gadā kā rindveida apbūves sastāvdaļa: dzīvojamā ēka un saimniecības ēkas.

Pitragā baptistu baznīca un sludinātāja māja. Draudze dibināta 1890. gadā.

Zvejnieka, zemkopja un uzņēmēja sētas kompleksa saglabājusies daļa – trīs dzīvojamās mājas Delniekos, kas katra ieguvusi savu nosaukumu: Sapņukalni – aptuveni 1900. gadā celta saimnieka dzīvojamā māja (pārbūvēta 90. gadu sākumā); Delnieki – celta apmēram 1900. gadā veikala un vaļinieku vajadzībām (modernizēta 90. gados); Indriksoni – tālbraucēja kapteiņa ģimenes vajadzībām 1910. gadā celta dzīvojamā māja, kas saglabājusi lībiešu seno dzīvojamo māju iezīmes.

Kurgati – zvejnieka un zemkopja vecsaimniecības kompleksa saglabājusies daļa: aptuveni 1930. gadā pēc projekta celta dzīvojamā māja, kas ienesa lībiešu ciemos jaunas būvformas un elementus; 19. gs. pēdējā ceturksnī celtas saimniecības ēkas paliekas; 20. gs. sākumā mūrēts laukakmeņu pagrabs; žogu sistēma un samērā labi iekopts dārzs.

Talsu rajona Kolkas pagasta Košragā

Košraga ciems ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis (valsts aizsardzības nr. 7447). Par tā kultūrvēsturisko nozīmību liecina arī tas, ka Košrags bija viens no sešiem Latvijas kultūras pieminekļiem, kas kandidēja uz iekļaušanu Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Nozīmīgākie objekti:

Vaidamo un Virgo – 1920.–1930. gadu jaunsaimniecības;

Filmaņi – 20. gs. sākuma mazistaba;

Anduļi – vecsaimniecība, kuras ēkas celtas no 1860. gadiem līdz 20. gs. sākumam;

Tilmači – 19. gs otrajā pusē un 20. gs sākumā celta senlaicīga vecsaimniecības dzīvojamā ēka, stallis un klēts (saglabājusies daļa);

Norpiedagi – apmēram 1906. gada celta mazistabas klēts;

Silkalni – apmēram 1906. gadā celta mazistabas dzīvojamā māja;

Gatve, kas gar Tilmačiem ved no ciema centra uz jūrmalu (koki stādīti 1912. gadā).

Talsu rajona Kolkas un Dundagas pagasta Mazirbē

Mazirbes mācītājmuiža – dzīvojamā ēka un saimniecības ēka, ierīkotas 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē. Saglabājama arī aleja un parka atlikusī daļa. Iespējams restaurēt visu mācītājmuižas kompleksu.

Andersāti (arī Andrejsārti) – zvejnieka un zemkopja jaunsaimniecības komplekss. Dzīvojamā ēka un kūts ar lopbarības šķūni celti 1923. gadā, sakņu pagrabs – 1925. gadā, pirts ar dūmnamu – 1927. gadā.

Brauskas – zemkopja un ķieģelnieka sētas kompleksa palikusī daļa: 1873. gadā celta divtelpu klēts (avārijas stāvoklī), 1908. gadā no ķieģeļiem mūrēta dzīvojamā ēka, 19./20. gs. mijā mūrēta kalve, apmēram 1920. gadā mūrēta kūts ar uzbraucamo tiltu, 1908. gadā mūrēta klēts, 30. gados mūrēta pirts. Brauskas ir vienīgais zemkopja un rūpnieka sētas komplekss Lībiešu krasta teritorijā.

Šiliņi – zemkopja, zvejnieka un laivinieka sētas komplekss ar 20. gs. pirmo triju gadu desmitu būvēm – dzīvojamo māju, stalli, kuļamšķūni, klēti, pagrabu. Sēta sniedz ieskatu par vecsaimniecības apveidu un ēku izvietojuma principiem.

Ķesteri – Mazirbes baznīcas ilggadējo ķesteru dzimtas – Staltu, lībiešu dzejnieka, kultūras un sabiedriskā darbinieka Kārļa Staltes (1870–1947) dzimto māju, dzīves un darba vietas komplekss. Sētas pašreizējais apveids radies 19. gs. otrajā un 20. gs pirmajā pusē.

Sudrabkalni – bijusī A. Lindes aptieka, līdz 1987. gadam ambulance, tagad pamatskola.

Gundegas – zvejnieka dzīvojamā māja. Viena no pirmajām mājām, kas 1930. gados būvēta pēc projekta.

Kalši – zvejnieka un kapteiņa Stefenberga sētas kompleksa saglabājusies daļa: 20. gs. sākumā no Mazirbes Brausku ceplī ražotajiem sarkanajiem ķieģeļiem mūrēta dzīvojamā māja ar stiklotu verandu; no pārzāģētas laivas daļām uzsliets dūmnams un dārzs ar senlaicīgu sklandu žogu.

Sepi (Intas) – sētas komplekss: dzīvojamā māja, klēts un pagrabs, kas celts aptuveni 1925. gadā kā Mazirbē ienākušā zvejnieka un namdara Sāmsalas igauņa Jēkaba Jagas jaunsaimniecība. Klēts būvēta senlaicīgajā piedurpakšu konstrukcijā un ir vienīgais pagaidām zināmais līdz mūsdienām nonākušais piedurpakšu būves piemērs Latvijā.

Zembahi – zvejnieka un 1920.–1930. gadu Mazirbes zvejnieku kooperācijas vadītāja Valda Zembaha sēta, ierīkota kā 20.–30. gadu jaunsaimniecība: dzīvojamā māja, stallis, no pārzāģētas laivas daļām sasliets dūmnams, labi iekopts ābeļdārzs.

Talsu rajona Kolkas pagasta Sīkragā

Sīkraga ciems ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis (valsts aizsardzības nr. 7448). Pilsētbūvniecības pieminekļa robežas noteiktas pa Ķeļķu, Jaunklāvu, Kilasidamu, Vīnamegu, Baznīckalna un Vecvalku robežām, ietverot šīs mājas un teritoriju starp tām.

Ciema centra objekti:

Jaunklāvu dzīvojamā māja – celta aptuveni 1900. gadā; ar tās būvi lībiešu ciemos iesakņojās jauns, uzlabots ēku plānojuma variants – dzīvojamo telpu izbūve bēniņos, stiklotas verandas un citi jaunumi;

Ķeļķu sētas komplekss – 1930. gados celta dzīvojamā māja un saimniecības ēkas. Ķeļķi ir lībiešu pedagoga, kultūras darbinieka, lībiešu valodas zinātāja un kopēja, dzejnieka Pētera Damberga (1909–1987) dzimtās mājas, kas saglabājamas kā viņa piemiņas vieta;

Kilasidamu dzīvojamā māja, kas celta 1892. gadā un ir vecākā ciema dzīvojamā ēka. Tā bijusi viena no ciema centra mazistabām un paredzēta zvejnieka ģimenes dzīvei un veikalam;

Vīnamegi – zvejnieka un kalēja mazistabas komplekss, kas piederējis vairāku paaudžu kalēju dzimtai Lēmaniem;

Baznīckalns – zvejnieka jaunsaimniecības komplekss; dzīvojamā māja un saimniecības ēkas celtas 30. gados atbilstoši tā laika būvpaņēmieniem;

Vecvalku zvejnieka un zemkopja sētas komplekss, kura dzīvojamā ēka celta trijos paņēmienos no 1924. līdz 1961. gadam. Sēta ierīkota agrākās, visai senlaicīgās apbūves vietā. Saglabāta senlaicīgā žogu sistēma. Iekopts liels dārzs.

Sudrabvītolu dzīvojamā māja – sarežģīta plānojuma mājokli 19./20. gs. mijā cēlis koku tirgotājs Eduards Volganskis. Tas ir vienīgais zināmais šādas sociālas piederības objekts Lībiešu krasta teritorijā. Saglabājams kopā ar plašo dārzu un kuplajiem sudrabvītoliem, kas ieaudzēti ap sētu.

Dzilnas un Penti – zvejnieku un zemkopju sētas atlikusī daļa. Komplekss bija būvēts kā brāļu Biezbāržu kopsēta ar daļēji diferencētām būvēm. Dzīvojamā māja celta 1923. gadā “uz divi gali” kā abu brāļu kopmāja, kas saglabājusi lībiešu seno garo (sekciju) māju iezīmes (abiem mājas galiem ir vienāds plānojums: virtuve un divas istabas). 20. gs. sākumā senlaicīgajā aptēstu baļķu guļbūvē krusta pakšos celtais dūmnams un kāpās izraktā bedrē no laukakmeņiem uzmūrētais pagrabs ar zemu baļķu virsbūvi.

Sproģi – zvejnieka un tirgotāja sētas kompleksa atlikusī daļa: 20. gs sākumā celta dzīvojamā māja, kurā bijis ierīkots veikals. 20. gados no apaļbaļķiem krusta pakšos celta pirts ar dūmnamu, kurā saglabājusies no laukakmeņiem celtā krāsns un 30. gados būvētais stallis ar lopbarības novietni.

Anbanki – tālbraucēju kapteiņa sētas kompleksa atlikusī daļa: kapteiņa Anbanka 19. gs. beigās celtā dzīvojamā māja, kuras dzeltenie ķieģeļi it kā vesti no Sāmsalas, un saimniecības ēka. Anbanki ir vienīgā zināmā kapteiņa sēta Lībiešu krastā, kas saglabājusies tik labā stāvoklī.

Ziedleju – dzīvojamā māja – celta 19. gs. beigās. 1932. gadā te atvērta Sīkraga pirmās pakāpes pamatskola, bijis arī veikals.

Puķīšu sētas kompleksa atlikusī daļa – plašā apkārtnē labi pazīstamā lībiešu kokamatnieka Kārļa Priedīša mazistaba: 30. gados celta dzīvojamā māja un 20. gados celts stallis, kuram kā arhaiski elementi pamatos likti vertikāli sveķaini priedes šķautni.

Ventspils rajona Tārgales pagasta Miķeļtornī

Kaijas – 1853. gadā celtā Pizes kroga ēka. Saglabājies 19. gs. vidus krogiem atbilstošais plānojums un konstrukcijas, īpašu ievērību pelna monumentālais apvalkdūmenis. Šis ir vienīgais lībiešu ciemu krogs, kas saglabājies līdz mūsdienām.

Jaunnābeļu divtelpu klēts ar galos slēgtu platu lieveni priekšā. Celta, domājams, 19. gs. vidū. Saglabājusi senlaicīgos klēšu apveidus un konstrukcijas – aptēstu baļķu guļbūvi krusta pakšos.

Ventspils rajona Tārgales pagasta Lūžņā

Krūmkalni – 20. gs. 30. gadu jaunsaimniecības komplekss: dzīvojamā māja, klēts, kūts un pārējās ēkas izvietotas pa taisnstūrveida pagalma perimetru. Saglabājusies senlaicīgā žogu sistēma ar sklandu un zedeņu žogiem. Sēta ir ļoti labi saglabāta un ir vienīgā joprojām sakoptā 20.–30. gadu jaunsaimniecība visā jūrmalas posmā no Ovīžiem līdz Jaunciemam.