Par agrāko līvu vēsturi, respektīvi mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša pēdējiem gadsimtiem un otrā gadu tūkstoša pirmajiem gadsimtiem līdz Indriķa Livonijas hronikai ir ļoti maz vai gandrīz nemaz rakstīto avotu, tāpēc jebkurš, pat īsākais raksta gals, var dot jaunus stimulus līvu senākās vēstures izzināšanā.

Pēdējo gadu laikā ir atrasti veseli divi jauni rakstītie avoti, kur pieminēti līvi. Runa ir par Novgorodas pilsētas arheoloģisko kultūrslāni, kur mitruma apstākļos ļoti labi saglabājas organiskas izcelsmes senlietas, to starpā jau sen plašu rezonansi guvušie  bērza tāšu raksti (берестяные грамоты). Līdz 2012. gadam Novgorodā atrasti jau vairāk nekā 1000 tāšu raksti; tāšu raksti, lai arī daudz nelielākā apjomā, atrasti arī citās senkrievu pilsētās, piemēram, Staraja Rusā, Pleskavā, Brestā un citur. Kopumā tāšu raksti tiek datēti ar 11.–15. gadsimtu.

Raksts uz tāss tika iespiests ar rakstāmo stilu. Tie ir ļoti sadzīviski pieraksti; tur ir darījumi, rēķini, pieraksti, mīlestības vēstules, intrigas, draudi, vingrinājumi un ne tikai senslāvu, bet dažas tāsis arī latīņu, vācu un somugru (karēļu) valodā. Varētu cerēt, ka kaut kad varētu tikt atrasti arī tāšu rakti ar tekstu baltu valodās, jo Novgoroda un citas senkrievu pilsētas, kurās atrasti tāšu raksti, atrodas tik tuvu Latvijai, ka, jādomā, ka arī Latvijā tiem vajadzēja būt pazīstamiem. Tomēr tāšu raksti masveidā ir atrasti Novgorodā, bet citās tuvējās senkrievu pilsētās to atrasts daudz mazākā skaitā. Kādā no Novgorodas tāšu rakstiem (Gramota nr. 590), kas stratigrāfiski tiek datēts ar 1075.–1100.gadu, nesaprotamā kontekstā ir pieminēti lietuvieši:

Литва пошла войной на карел

Lietuvieši gāja karā pret karēļiem

Tieši ar līviem saistās divi tāšu raksti. Pirmais no tiem (Gramota nr. 776), kas atrasts Troickas izrakumā „R” celtnē, tiek datēts ar 1140.–1160. gadu un ir adresēts kādam līvam Mostke, kas dzīvo Pleskavā. Saglabājies pilns raksta teksts, kas mūsdienu krievu valodā skan šādi:

Грамота от Ильи и от Дмитра во Псков к ливу Мостке. Итак: плащ [ценой] в полгривны, одеяло в четыре куны, платок в три куны; ты занял у Теши (?) три куны. За это пришли шесть кун. Пришли же и мою малую нитку. Если же не пришлешь, то учиню тебе рубеж (конфискацию)

Tekstu varētu tulkot un nodalīt šādi:

Iļjas un Dmitra raksts uz Pleskavu līvam Mostkem. Tātad: apmetnis [kas maksā] pusgrivnu, sega – četras kunas, lakats – trīs kunas; tu aizņēmies no Teša (?) trīs kunas. Par to atsūti sešas kunas. Atsūti arī manu mazo diegu [?]. Ja nu neatsūtīsi, tad tev atņemšu.

2012. gada sezonā Novgorodas arheoloģiskajos izrakumos atrasts vēl viens tāšu raksts (Gramota nr. 1035) ar īsu tekstu, kas varētu būt pie kaut kā piestiprināta preces vai mantas piederības zīme:

+АСЄЛИБЪСКЕ

Latviski to varētu tulkot: tas ir lībieša vai lībiešu. Pagaidām šis pēdējais tāšu raksts nav publicēts un tas nav zinātniski izvērtēts. Atradums ir bijis parādīts Novgorodas 2012. gada sezonas arheoloģisko izrakumu atradumu izstādē. Konkrētais tāšu raksts, kas atrasts 119 cm dziļumā, tiek datēts apmēram ar 12. gs. otro pusi.

Divi tāšu raksti ar līvu pieminējumu, kas abi datējami ar 12. gs. vidu vai otro pusi, varētu liecināt, ka tā nav nejaušība un līvu klātbūtne Pleskavā un Novgorodā nav bijis nekas neparasts. Zīmīgs ir arī tautības nosaukuma lietojums. Novgorodas kultūrslānis katru gadu dod jaunus un jaunus tāšu rakstus; ja ir divi līvu pieminējumi, kāpēc lai nebūtu vēl arī citi?