Ziņas par rotaļām un spēlēm pirms 800-900 gadiem ir pavisam niecīgas. Nav zināms, vai spēļmantiņas gatavoja speciāli, vai pielāgoja sadzīvē lietotus priekšmetus. Visticamāk, ka abējādi.

Lietām, ar kurām bērniem varēja atļaut rotaļāties pirmajos dzīves gados, vajadzēja būt pietiekami lielām, lai tās nejauši nenorītu, un no tik cieta un dzīvībai nekaitīga materiāla, lai tās nevarētu apēst. Te noderēja koka, kaula, raga vai kāda cita materiāla priekšmeti. Tādas mantiņas no arheoloģiski atrastajiem priekšmetiem varētu būt dažādi dzīvnieku cauruļkauli ar vienu vai vairākiem caurumiņiem sānos.

No tādiem skaitliski visvairāk ir kaula rūceņu, par kuriem arheologs V. Urtāns 1972. gada dabas un vēstures kalendārā rakstījis: „.. tie gatavoti no cūkas kāju falangas, izurbjot tai vidū caurumiņu. Caurumam divas reizes izvēra cauri aukliņu, galus sasēja, aukliņu sagrieza, un falanga, rotējot uz vienu un uz otru pusi, rūca. Šādas rotaļlietas arheoloģiskajā materiālā konstatētas vismaz kopš X gadsimta.”

Rūceņus parasti neatrod kā kapa piedevas apbedījumos. Tie ir dzīvesvietām – pilskalniem un apmetnēm – raksturīgi atradumi un sastopami ne tikai lībiešu apdzīvotajā teritorijā, bet arī citviet Latvijā un Igaunijā. Turaidas pilskalnā līdz šim atrasti labi saglabājušies 28 rūceņi 5,5-8 cm garumā.

Par bērnu spēļlietām tiek uzskatīti dzīvnieku kaulu skriemeļi, t. s. astragali. V. Urtāns jau pieminētajā rakstā atzīmē, ka „daudziem šādiem kauliņiem vidū izurbts caurums, kas dažreiz pildīts ar svinu. Kādam krievu zēnam Kijevas kapu laukā doti līdzi 157 auna skriemeļi. Tādus skriemeļus izmantoja Eiropā agrā feodālisma laikā un viduslaikos pazīstamai spēlei.” Nav zināms, vai tā bijusi izplatīta arī lībiešu zemēs. Turaidas pilskalnā kauliņi, kas varētu būt izmantoti šādam nolūkam, atrasti maz.

Turaidā uzieti vairāki kaula priekšmeti, par kuru praktisko lietojumu nav skaidrības. Iespējams, ka arī tie savulaik kalpojuši par mazu bērnu laika kavēkli. Piemēram, raga ripas ar cauru vidu un aplīši, kaula caurulītes ar speciāli izurbtiem caurumiņiem un bez tiem, raga gali ar apstrādes pēdām u. c.

Bērnu rotām pievienotie zvārgulīši un citi skanošie priekšmeti, domājams, vienlaikus kalpoja gan par amuletiem, gan rotaļlietām pašiem mazākajiem. No Laukskolas lībiešu rotām redzams, ka zvārgulīši bijuši piestiprināti gan pie meiteņu, gan zēnu rotu komplektiem, gan piešūti kā apģērba rotājums. Zvārgulīši ne vien priecēja bērnus, bet pildīja arī praktiskas funkcijas – vecāki pēc skaņas varēja noteikt bērna atrašanās vietu. Par Turaidas lībiešu bērnu zvārgulīšiem ieskatu var gūt no Krimuldas meitenes apbedījumā atrastās kreļļu rotas, kur dažāda izmēra zvārguļi savērti pamīšus ar dzeltenīgām un zilām acainām stikla pērlītēm. Rota glabājas Turaidas muzejā.

Nākamā īpatnējo senlietu grupa ir miniatūri sadzīves priekšmeti un darba rīki: cirvīši, duncīši, zāģīši, ķemmītes u. c. Ir domas, ka tie varētu būt kulta priekšmeti vai amuleti. Tikpat iespējams, ka tās varēja būt rotaļlietas. Cirvīši – piekariņi vairāk lietoti Daugavas lībiešu zemēs, piemēram, rotātais cirvītis, kas šobrīd glabājas Latvijas Vēstures muzejā, atrasts Ikšķilē, Kābeles kapulaukā. Turaidas muzejā glabājas divi Krimuldas Priedēs un Turaidas pilskalnā atrastie mazie dzelzs cirvīši, kas nav izmantoti par piekariņiem, bet, iespējams, kalpojuši par rotaļlietām. Plašāk Turaidas novadā pārstāvēti miniatūrie duncīši, kas gatavoti gan no kaula, gan no bronzas. Interesanti ir Turaidas pilskalna mazie kaula zāģīši. Daži no tiem varētu būt bērnu roku darinājums.

Apbedījumos mirušajiem lībiešu zēniem un pieaugušajiem karavīriem tika doti līdzi arī īsti ieroči, galvenokārt šķēpi. Purvainās vietās, kur labi saglabājušies senie koka priekšmeti, atrasti koka zobeni un bultu gali. Pēc V. Urtāna apkopotajām ziņām noprotams, ka ar šādām rotaļlietām bērni spēlējuši kara spēles jau pirms 4500 gadiem. Jādomā, ka arī turaidieši pirms 700-800 gadiem.

Par sportiskām nodarbēm liecina Daugmales lībiešu pilskalnā atrastā kaula slida. Atkal atsaukšos uz V. Urtāna rakstu: „.. no vīksnas koka darinātas slēpes atrastas jau neolīta purva mītnē Sārnatē. Vēl senākas liecības ir par ragavu slieču lietošanu.” Turaidā gan nav zināmi lībiešu laika ziemas spēļu inventāra atradumi, taču tie bija analoģiski daudzām tautām plašā ziemeļaustrumu reģionā.

Arī stabules, svilpītes, tāšu taurītes un līdzīgi pūšamie instrumenti izsenis bija pazīstami visās apkārtējās zemēs un novados. Vienkāršākās gatavoja no koka vai kaula. Turaidas pilskalna lībiešu kultūrslāni ir atrastas kaula svilpītes un stabulītes. Dažas no tām joprojām skan.

Daugavas lībiešu zemēs (Daugmalē, Doles salā) ir atrastas arī no Krievzemes atvestās rotaļlietas – emaljētas māla olas. Līdz šim nav zināms, vai šādas importa mantiņas nonākušas arī līdz Turaidai.

Saīsināti no 2001. gada Lībiešu gadagrāmatas.