Tēlnieks Atis Petravis-Zariņš (1950) dzimis Čēpingā, Zviedrijā. Vecvecāki – Saunaga lībieši. Dzīvo Stokholmā un Rīgā.

Tēlniecību mākslinieks apguvis privātstudijās Anglijā, Itālijā, Zviedrijā. Mācījies arī grafikas kursos. Studējis socioloģiju Erebro universitātē Zviedrijā, kā arī mākslas vēsturi un antīko mākslu Upsalas universitātē.

Kopš 1978. gada piedalījies daudzās žūrētās izstādes Anglijā, Itālijā, Zviedrijā, no 1997. gada piedalās Latvijas mākslas izstādēs. Kopš 1982. gada notikušas astoņas personālizstādes Zviedrijā, 1999. un 2000. gadā arī Rīgā. Kopš 1997. gada Zviedrijas mākslinieku grupas „Picture&Form” biedrs, kopš 1998. gada – Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Saņēmis A. Valdmanes stipendiju (Zviedrija) mākslinieku atbalstam 1990., 1991. un 1992. gadā, kā arī Zviedru institūta ceļojuma stipendiju uz Latviju 1996.-97. gadā, lai piedalītos Latvijas okupācijas monumenta konkursā. 1997.-98. gadā sadarbībā ar Latvijas arhitektiem strādājis pie šī konkursa darba.

Radošās ieceres tēlnieks izsaka asociatīvi daudzslāņainā plastiskajā valodā, būtisku nozīmi piešķirot faktūru un detaļu strukturālajām attiecībām. Izmantojot dažādus materiālus (granīts, marmors, koks, bronza), mākslinieks strādā gan monumentālajā tēlniecībā („Arka”, zviedru marmors, 1984, atrodas Kungsērā, Zviedrijā, „Satikšanās un šķiršanās”, granīts, 1997, Čēpingas ostā), gan stājskulptūrā („Galva ar zivi”, zviedru marmors, 1993, „Galva ar taureni”, marmors, 1994, mākslas muzeja „Arsenāls” kolekcijā Latvijā). Strādājis arī glezniecībā eļļas un akrila tehnikā un grafikā oforta tehnikā.