Ansamblis dibināts Rīgā 1972. gada 8. janvārī. Tā organizētāji bija Emma Erenštreite, Paulīne Kļaviņa, Tamāra Vilsone, Pēteris Dambergs un Oskars Stalts. Ansambli dibināja, lai saglabātu un attīstītu lībiešu valodu un muzikālo mantojumu.

Pirmā diriģente bija Dzidra Kļaviņa, bet pēc viņas nāves (1986) ar ansambli vienu sezonu strādāja Gints un Indra Kaminski. Kopš 1987. gada 8. septembra – Ārija Mauriņa. Visus gadus kopā ar ansambli ir bijis Dzintars Kļaviņš. Lielākā daļa dziedājumu un uzvedumu ir viņa komponēti un veidoti.

Lībiešu diena Rīgā, Brīvdabas muzejā. 1972. gada 12. augusts.

Sākotnēji tas bija celtnieku kultūras nama „Oktobris” lībiešu dziesmu ansamblis. 1975. gadā tas ieguva nosaukumu „Līvlist”. Kopš 90. gadu sākuma „Līvlist” ir Rīgas pilsētas Kultūras pārvaldes kolektīvs. Pirmais lībiešu valodas skolotājs ansambļa dalībniekiem bija Pēteris Dambergs, pēc tam valodu mācījusi Valda Šuvcāne un Zoja Sīle.

Ansambļa repertuārā ir lībiešu tautasdziesmas, rotaļdziesmas, oriģināldziesmas, kā arī vairāki muzikāli uzvedumi. Nozīmīgākais no tiem ir „Lībiešu kāzu spēle 19. gadsimtā”, kura pirmizrāde bija 1979. gada 8. jūlijā Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Dzintars Kļaviņš uzvedumā izmantoja Jāņa Prinča 1988. gadā uzrakstīto Pizes kāzu tradīciju aprakstu. Lībiešu kāzas tika izrādītas arī uz Nacionālā teātra skatuves (1981. gada 19. maijā), un ar tā saīsināto uzvedumu „Līvlist” atzīmēja darbības trīsdesmitgadi 2002. gada 10. martā „Ave Sol” koncertzālē.

„Līvlist” repertuārā bija arī uzvedums „Ziemas laika meti”, kurā skanēja lībiešu valoda un latviešu valoda ventiņu dialektā. Kad ansambļa sastāvā dziedāja bērni, Dzintars Kļaviņš izveidoja divas svītas: „Bērnu dziesmas” un „Rotaļdziesmas”.

„Līvlist” piedalījies gandrīz visos Dziesmu svētkos, folkloras festivālos „Baltica”, devies divos koncertceļojumos uz Somiju un vairākkārt koncertējis Igaunijā. Daudz koncertu bijis Latvijā.

„Līvlist” darbības gados tajā dziedājuši un spēlējuši aptuveni 250 dalībnieku.