“Līvlist āigastrōntõz. Lībiešu gadagrāmata 2005”. Sastādījusi Baiba Šuvcāne. Baibas Dambergas mākslinieciskais noformējums, Viestura Ozoliņa vāks un datorgrafika. Izdevis Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

“Līvlist āigastrōntõz. Lībiešu gadagrāmata 2005”.

Gadagrāmatā ievietoti divi raksti, kas veltīti somu valodnieka Lauri Ketunena 120. dzimšanas dienai. Valda Marija Šuvcāne rakstā “Lielais lībiešu draugs – somu valodnieks Lauri Ketunens” aplūko viņa pirmo ekspedīciju pie lībiešiem pirms 85 gadiem un ieskatās lībiešu vēstulēs zinātniekam. Tartu Universitātes doktorants Valts Ernštreits analizē 1938. gadā iznākušo Lauri Ketunena vārdnīcu “Livisches Wörterbuch mit Grammatischer Einleintung”.

Atzīmējot 80. gadskārtu, kopš tās dienas, kad kāds no lībiešu pašdarbības kolektīviem uzstājies ārvalstīs, Dr. hist. Renāte Blumberga sagatavojusi plašu rakstījumu “Lībiešu kora koncertceļojums uz Igauniju”. Publikācija “Ferdinandam Johanam Vīdemanim – 200” ietver igauņu valodnieka Paula Aristes rakstu “Ferdinands Johans Vīdemanis un lībiešu valoda”, ko tulkojis Tenu Karma, kurš sniedzis arī ieskatu Vīdemaņa devumā somugristikā. Gadagrāmatā ietverts arī Tenu Karmas raksts “Pauls Ariste un lībiešu valoda” un V. M. Šuvcānes “Pēteris Dambergs un trīs izdevumi lībiešu valodā”, kurā apskatīta “Dzimtās valodas lasāmgrāmata skolai un mājai”, krājums “Lībiešu tautasdziesmas” un ierunātie lībiešu valodas paraugi par maizes cepšanu un alus darīšanu.

Lībiešu cilmes bibliotēku zinātnieka Artura Benedikta Bertholda simtgadei veltītajā publikācijā V. M. Šuvcāne ietvērusi viņa vēstules lībietei Ernai Aizkalns, sarakste ilgusi no 1971. līdz 1976. gadam. Arheoloģes Ilzes Lozes publikācija veltīta arheologam Eduardam Šturmam 110. dzimšanas dienā.

Fonda “Dabas retumu krātuve” vadītājs Guntis Eniņš rakstā “Atradām maģiskās lībiešu zīmes” aplūko kultūrvēsturiskās vērtības, kas atklātas Lībiešu krastā 2003. gada ekspedīcijā. Par Ances svētliepu raksta Sandis Laime, bet Krimuldas baznīcas vēsturei 800 gadu garumā izsekojusi Baiba Šuvcāne. Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists Egils Jemeljānovs sagatavojis rakstu “Turaidas muižas Dārznieka māja – topošais Līvu nams”. Baiba Šuvcāne rakstā “Zvejniecības brīvdabas muzejs un lībiešu saiets Lielupē” apkopojusi atmiņas, kā 1970. gadā atzīmēta lībiešu dzejnieka un kultūras darbinieka Kārļa Staltes 100. dzimšanas diena Lielupē, intervējot divus šī pasākuma dalībniekus: muzeja toreizējo sabiedrisko direktoru mākslinieku Andreju Šulcu un valodnieku Tenu Karmu.

Mērķprogrammu “Lībieši Latvijā” rakstā “2004. – pārmaiņu un notikumu gads” analizē Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Lībiešu (līvu) lietu nodaļas vadītāja Vija Virtmane, par somugristikas studiju iespējām stāsta Ērika Krautmane, bet Ilze Kārkluvalka rakstā “Spītīga rozīne glumajā vienādībā” aplūko projektu “Zaļais novads”, tiekoties ar tā koordinatori Ālandu Pūliņu. Gadagrāmatā var lasīt arī par to, kā Staiceles lībiešu muzejs “Pivālind” svin piecu gadu jubileju. Jubilejas rindas veltītas Grizeldai Kristiņai un Andrejam Šulcam 95. un igauņu komponistam Veljo Tormisam 75. dzimšanas dienā.