“Līvlist āigastrōntõz. Lībiešu gadagrāmata 2004”. Apkopojusi Valda Marija Šuvcāne, Baibas Dambergas zīmējumi, Viestura Ozoliņa vāks un datorgrafika. Izdevējs Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd Īt”.

“Līvlist āigastrōntõz. Lībiešu gadagrāmata 2004”.

Arheologs Valdis Bērziņš rakstā “Senie zvejnieki un mednieki Užavā un Sārnatē” nesniedz atbildi par šo iedzīvotāju etnisko izcelsmi, skaidrība ir vienīgi par to, ka seno apmetņu mājokļi bija sarindoti gar ūdens malu. Rakstu papildina akmens laikmeta apmetņu saraksts. Vēstures zinātņu doktors Andris Šnē rakstā “Kaupo un Ako: lībiešu vadoņu likteņi 13. gadsimta sākumā” analizē lībiešu sabiedrību aizvēstures beigās, bet Turaidas muzejrezervāta nodaļas vadītāja Ligita Beitiņa pievērsusies ar ūdeņiem saistītajām lībiešu tradīcijām un nodarbēm, to skaitā laivu (un konkrēti vienkoča) gatavošanai Turaidā.

Pāles novadpētniecības muzeja vadītāja Rasma Noriņa rakstā “Vidzemes lībiešu pēcteči” stāsta par sētām, kurās dzīvojuši A. J. Šēgrēna 1846. gadā uzskaitītie lībiski runājošie Svētciema muižas iedzīvotāji, par šo dzimtu tālākajiem ceļiem un nodarbošanos. Ances pamatskolas skolotāja Selga Puriņa Ances ciema vēstures pētījumos atklāto apkopojusi divos rakstos: “Lībiešu asinis mūsos. Par Anci un Ances pamatskolu” un “Rindas baznīca dzīvo”.

Valda Marija Šuvcāne sagatavojusi publicēšanai aktīvā lībiešu sabiedriskā darbinieka Didriķa Volganska lībiešu valodā rakstītās atmiņas, kas aptver laiku no 1922. līdz 1940. gadam un gadagrāmatā ievietotas ar nosaukumu “Līvu savienības rašanās, darbu darīšana, darbošanās laika tumšie un skaidrie brīži”. Baiba Šuvcāne sagatavojusi publikāciju “Reiz bija lībiešu sēta Žonaki…”, ko papildina kādreiz tajās dzīvojušās, tagad kanādietes Grizeldas Kristiņas atmiņas. Par savu dzīvi stāsta arī lībieši Viktors Bertholds un Astrīda Irbe. Vēstures zinātņu doktors Dzintars Ērglis pievērsies Otrā pasaules kara laikam, kad Rīgā bija nodibināta nelegāla organizācija – Latvijas Centrālā padome. Viņa uzmanību piesaistījis lībietis Eduards Andersons, kas organizēja bēgļu pārvešanu uz Zviedriju: “Lielirbnieka Eduarda Andersona darbība Latvijas Centrālajā padomē”.

Fonda “Dabas retumu krātuve” vadītājs Guntis Eniņš rakstu “Dabas pieminekļi lībiešu krastā: meklējumi, atklājumi, mērījumi, pētījumi, secinājumi” papildinājis ar izcilāko objektu fotogrāfijām un 2003. gada ekspedīcijās Ances, Kolkas, Rojas un Tārgales pagastā atklāto dabas objektu sarakstu. Latviešu folkloras krātuves arhīva vadītāja Māra Vīksna rakstā “Latviešu folkloras krātuvei – 80” atceras dibinātājus un aplūko zinātniskā darba virzienus. Valda Marija Šuvcāne veltījusi jubilejas rindas Tenu Karmam, Baiba Šuvcāne – gleznotājai Zelmai Beltei, bet piemiņas vārdus – Edgaram Vālgamā. Dzejnieks Uldis Krasts veltījis “tādu kā apceri sakarā ar kādu atceri” – “Miķeļbāka – 1978”. Tas ir stāsts par notikumiem saistībā ar piemiņas akmeni lībiešu dzejniekiem. Publicēts arī lībieša Roberta Daniela Blūma stāstījums par dzīvi Amerikā, konkrēti – Floridā.