“Līvlist āigastrōntõz. Lībiešu gadagrāmata 1999”. Gadagrāmatu apkopojusi Gundega Blumberga, Leldes Ozoliņas vāks un zīmējumi, Viestura Ozoliņa datorgrafika. Izdevusi Valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija “Lībiešu krasts”.

“Līvlist āigastrōntõz. Lībiešu gadagrāmata 1999”.

Gadagrāmatu ievada fragments no Ata Ķeniņa dzejojuma “Zem lībju svētozola” un vēstures zinātņu doktora Gunta Zemīša raksts “Lībiešu reliģiskie priekšstati vēlā dzelzs laikmeta beigās (12.–13. gs.) pēc rakstītiem avotiem un arheoloģiskām liecībām”. Arheologs Juris Urtāns rakstā “Kur atradās Metsepoles pils” iztirzā pieņēmumu, ka Metsepoles centrs varēja atrasties Dikļu Grebu pilskalnos. Atzīmējot 800 gadus, kopš par Livonijas bīskapu tika iesvētīts Brēmenes domkungs Alberts fon Bukshēvdens, Edgars Sīlis iztirzā viņa personību, darbību un tās vēsturisko nozīmi rakstā “Bīskaps Alberts”.

No žurnāla “Latvijas Arhīvi” 1998. gada 1. numura pārpublicēts vēsturnieka Valtera Ščerbinska raksts “Lībiešu jautājums Latvijas attiecībās ar Somiju un Igauniju (1920–1940)”. Edgars Sīlis hronikā “Ar radu tautu gādību un palīdzību” iezīmē Lībiešu tautas nama celtniecības gaitu, ko viņš uzskata par vienu no izcilākajiem Līvu savienības sasniegumiem Latvijas brīvvalsts laikā. To papildina Renātes Blumbergas raksts “Ieskats lībiešu tautas nama celtniecības vēsturē”, kas veltīts tautas nama atklāšanas svinību sešdesmitgadei. Tautas nama liktenim dažādos laika periodos veltīta Kolkas skolotājas Mārītes Zandbergas publikācija “Tautas nama vadītāji atceras” un Zojas Sīles apkopotās atmiņas “Kim āigastõ jeddõpēḑõn” par to, kā atzīmēja tautas nama 50 gadu jubileju.

Pieminot 90 gadu jubilejā lībiešu dzejnieku un kultūras darbinieku Pēteri Dambergu, gadagrāmatā publicēts viņa raksts lībiešu valodā par dzimto Sīkraga ciemu. Latviski to tulkojusi Rūta Karma. Etnogrāfe Irisa Priedīte pēc zinātniskās ekspedīcijas Brazīlijā apkopojusi ziņas par tur dzīvojošiem lībiešiem un dalās ar stāstījumu “Jānis Lepste par sevi, dzīvi un līdzcilvēkiem”, kas pierakstīts 1999. gada 22. februārī Sanpaulu. Mutvārdu pētnieces Māras Zirnītes raksts “Breinkopfi – atmiņās, leģendās, rakstos” stāsta par lībiešu dzimtu, kura divdesmitā gadsimta sākumā bija viena no bagātākajām Sīkragā. Saulvedis Cimermanis apjomīgajā publikācijā “Melnsils 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajos gadu desmitos Rūdolfa Landmaņa un dažu vēstures dokumentu skatījumā” turpina iepazīstināt ar Dundagas piekrastes zvejniekciemiem un to apkārtni.

Gadagrāmatas noslēdzošajā daļā ievietots pārskats par atceres dienām lībiešu kultūras vēsturē un 1998. gada svarīgākajiem notikumiem, Renātes Blumbergas uz dokumentu pamata veidotais stāsts par mēnešraksta “Līvli” tapšanu un tā Jelgavas periodu, Baibas Dambergas, Ata Straujuma un Valta Ernštreita skatījums uz Lībiešu kultūras centra pastāvēšanas pieciem gadiem, kā arī stāsti un dzejoļi.