“Lībiešu gadagrāmata. Līvlist āigastrōntõz”. Apkopojusi Gundega Blumberga, vāks un zīmējumi – Baiba Damberga, izdevējs “Līvõd rānda” (Valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija “Lībiešu krasts”) un “Līvõ kultūr sidām” (Lībiešu kultūras centrs), Mazirbe, 1998. gads.

“Lībiešu gadagrāmata 1998”.

Gadagrāmatu ievada arheoloģes Ilzes Lozes raksts “Ziemeļkurzemes jūras piekrastes sākotnējā apdzīvotība”, kas stāsta par atklājumiem Pūrciema un Ģipkas apmetņu pētniecības gaitā. Plašais akadēmiķa Andra Caunes apskats “Rīgas lībieši” sniedz ieskatu par šādiem tematiem: Rīgas lībieši kā Daugavas lībiešu daļa; senākās rakstītās liecības par Rīgas lībiešiem un pirmās ziņas par Rīgas pilsētu; lībieši – Rīgas iedzīvotāji 13. un 14. gadsimtā; arheoloģiskās liecības par pirmsvācu lībiešu Rīgu; ko liecina Rīgas pirmsvācu laikmeta kapulauki par tās iedzīvotājiem; kur pletās Rīgas lībiešu valdījuma zemes; Rīgas lībiešu izzušanas gaita un cēloņi.

Tuvāk mūsdienām aizved akadēmiķa Saulveža Cimermaņa stāstījums “Kolka mūsu gadsimta 20.–30. gados lībietes Irmas Fridrihsones skatījumā un daži vēsturiski dotumi par ciemu”. Režisors un rakstnieks Aivars Freimanis rakstā “Mana kaimiņiene Vecmilda” stāsta par Melnsila Aizklāņos dzīvojušo Mildi Rozenfeldi, bet Maija Valce dalās ar atziņām par to, kā Mazirbē tika veidots stāsts par lībiešiem – “Etnogrāfiskās kolekcijas “Rāndali” 20 gadu”. Irisa Priedīte aplūko, kā notika Kurzemes lībiešu un viņu ciemu antropoloģiska un etnogrāfiska dokumentācija Otrā pasaules kara laikā, – “Fotostāsts par Kurzemes lībiešiem. 1943. gada pavasaris – 1944. gada rudens”. Edgars Sīlis un Saulvedis Cimermanis sagatavojuši sarakstu “Tautas un profesionālās celtniecības, arheoloģiskie un dabas objekti “Līvõd rānda” teritorijā, kas saglabājami un ņemami valsts aizsardzībā”.

Gadagrāmatā publicētas mākslinieces, lībiešu mākslas izstādes “Līvõ kuņšt” veidotājas Baibas Dambergas pārdomas “Pašiem sava māksla”, dramaturga Gunāra Priedes “Lībiešu tēma dramaturģijā”, igauņu folklorista Herberta Tamperes raksts “Dažas domas par lībiešu tautasdziesmu”, Zojas Sīles apskats “Fricis Kārkluvalks un lībieši” un viņas sagatavotais F. Kārkluvalka lībiešu kāzu apraksts, kas tapis 1888. gadā.

Valda Šuvcāne rakstā “Līvu savienības darbības sākums” pievērsusies lībiešu pirmās lielākās sabiedriskās organizācijas darbībai līdz Otrajam pasaules karam. Ieskatu par lībiešu stāvokli Latvijā 20. gadsimta 30. gados sniedz Elmāra Pelkaus apkopotie arhīvu materiāli “Lībieši Latvijas valstī”. Gundega Blumberga rakstā “Atjaunotnes desmit gadu” aplūko atjaunotās Līvu savienības darbību. Saulvedis Cimermanis rakstā “Nedaudz par Latvijas zinātniekiem un lībiešiem. Sakarā ar Staltu ģimenes teikto Latvijas televīzijas raidījumā ”Kultūras parks”” iepazīstina ar Latvijas zinātnieku veikumu lībiešu izzināšanā līdz 1997. gada decembrim. Māras Zirnītes “Pārdomas pēc pētījuma “Lībiešu krasta iedzīvotāju attieksme pret Ziemeļkurzemes Nacionālā parka projektu”” sniedz ieskatu ļaužu iebildumos un vēlmēs.

Atzīmējot 110 gadus kopš somu valodnieka Emīla Nestora Seteles pirmās ekspedīcijas pie Kurzemes lībiešiem, publicēts Valdas Šuvcānes raksts “Emīla Nestora Seteles ekspedīcijas pie lībiešiem” un trīs viņa pierakstītās lībiešu pasakas. Valdas Šuvcānes tulkojumā sagatavots Edgara Vālgamā stāstījums par braucieniem uz dzimto pusi “Mani ceļojumi pie lībiešiem”. Publicēti Tenu Karmas dienasgrāmatas ieraksti “Pirmo reizi lībiešu krastā” par Tērbatas studentu ekspedīciju pirms pusgadsimta. Lībiešu draugs Somijā Juha Lasi Tasts rakstā “Kur ir Peteje” stāsta par vietu, kur tapusi Pētera Damberga “Dzimtās valodas lasāmgrāmata”. Renāte Blumberga 60. dzimšanas dienas priekšvakarā intervējusi somu valodnieku Sepo Suhonenu, sarunai dots virsraksts “Gribētu publicēt grāmatu par lībiešu kultūru”.