“Līvlist āigastrōntõz. Lībiešu gadagrāmata 1997”. Apkopojusi Gundega Blumberga, vāks un zīmējumi – Baiba Damberga, izdevējs “Līvõd rānda” (Valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija “Lībiešu krasts”).

“Līvlist āigastrōntõz. Lībiešu gadagrāmata 1997”.

Atzīmējot gadsimta ceturksni, kopš dibināti lībiešu ansambļi “Līvlist” un “Kāndla”, gadagrāmata piedāvā ilggadējā “Līvlist” iedvesmotāja muzikologa Dzintara Kļaviņa rakstu “Docendō discimus” (Mācot mācāmies), kā arī ansambļa dalībnieces Valdas Šuvcānes pārskatu “Ansambļa “Līvlist” 25 gadi”. Tos papildina ansambļu dibināšanas iniciatores Emmas Erenštreites 1984. gada 20. maijā rakstītās “Dažas piezīmes par lībiešu etnogrāfisko ansambļu “Līvlist” un “Kāndla” nodibināšanu” un dzejnieka Ulda Krasta atmiņas par “Kāndlas” vadītāju Hildu Grīvu “Dziedošā lībiešu tilbīte”. Šajā kopā iekļaujas arī Tenu Karmas Pasaules latviešu zinātņu kongresa Bibliotēku zinātnes un grāmatzinātnes sekcijā 1991. gada 13. jūlijā nolasītā referāta “Dziesma un lībiešu grāmata” teksts un Renātes Blumbergas raksts “Lībiešu tautasdziesmām – 60”, kas veltīts Oskara Loritsa fundamentālajam darbam.

Atzīmējot skolotāja, dzejnieka un lībiešu valodas kopēja Pētera Damberga deviņdesmitgadi, publicētas viņa atmiņas, ko sagatavojusi Māra Zirnīte – “Pētera Damberga nemirstīgais vārds”, Tenu Karmas atmiņas “Daži mirkļi četros gadu desmitos”, Pētera dēla Valda Damberga pārdomas “Tu, taķi, biji avots” un brāļa meitas Baibas Dambergas smeldzīgais veltījums “Sīest lōlab īdõkabāl ma…”.

Gadagrāmatā publicētas divu meitu atmiņas par māti: Ievas Neilandes “Emma Erenštreite – cilvēks, kas uzdrošinājās” un Rūtas Karmas “Atmiņas par māti”. Intervijā “Katrs cilvēks ir tautas vēstures daļa” Māra Zirnīte stāsta par Filozofijas un socioloģijas institūta projektu “Nacionālā mutvārdu vēsture”, ko ilustrē “Dzīves uzplaiksnījumi Leontīnes Ūdres atmiņās. 1996. Mazirbē”. Valda Šuvcāne iepazīstina ar savu dzimto ciemu “No Lielirbes vēstures”, bet akadēmiķis Saulvedis Cimermanis pievērsies kaimiņu ciemam “Lūžņa 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajos gadu desmitos lībietes Lizetes Švanenbergas un dažu vēstures dotumu skatījumā”. Vairāki raksti veltīti senvēsturei – arheoloģe Ilze Loze piedāvā stāstījumu “Senie somugri Ģipkas lagūnas krastā”, Ligita Beitiņa aplūko tematu “Turaida un lībieši”, bet Edgars Sīlis meklē atbildi uz jautājumu “Kas bija Kaupo?”, skatot Kaupo personību mūsdienu vērtību sistēmā. To papildina Gunta Zemīša raksts “Kaupo – nodevējs vai laikmetu pretrunu upuris”, kas saīsināti pārpublicēts no “Zinātņu Akadēmijas Vēstu” 1995. gada 11./12. numura.

Gadagrāmatu noslēdz 1996. gada notikumu hronika un atceres dienas lībiešu kultūras vēsturē 1997. gadā, kā arī Ulda Krasta humoresku cikls “Lībieš etnisk grācij un vīņ integrācij Eirōps un pasaules priekšistaba”.