Izcilais lībiešu valodas pētnieks Sepo Suhonens (Seppo Suhonen; 16.05.1938.–13.09.2010.) dzimis Īsalmi pilsētā Somijas vidienē. Studējis somugristiku Helsinku, Debrecenas un Budapeštas universitātē.

Ar lībiešu valodu Suhonens iepazinies studiju gados Lauri Posti lekcijās; profesora vadībā uzrakstījis darbu par lībiešu valodas fonoloģiju (1966). Lai pētītu Baltijas jūras somugru valodu kontaktus ar baltu valodām, iemācījies lībiešu un latviešu valodu. Strādādams Helsinku Universitātē, S. Suhonens sagatavojis doktora darbu par jaunākiem latviešu aizguvumiem lībiešu valodā, ko aizstāvējis un publicējis 1973. gadā. Atsevišķā grāmatā izdevis lībiešu valodas tekstu paraugus (1975); pētījis arī citas Baltijas jūras somu valodas.

Sepo Suhonens. Attēls: Arno Sārs, Tuglasa biedrības arhīvs.

S. Suhonena pētījums par jaunākajiem latviešu aizguvumiem lībiešu valodā Die jungen lettischen Lehnwörter im Livischen (1973) līdz šim ir plašākais leticismu apkopojums; grāmatā skaidrotas arī abu valodu skaņu atbilsmes, morfoloģiskās un vārddarināšanas īpatnības. Grāmata grāmata dod interesantu lingvistisku materiālu abu tautu etnisko un sociālo jautājumu izpētei (piem., par lībiešu darba gaitām un saskari ar latviešiem jūrā, lauku un meža darbos, tirgū, dzirnavās, kur tika runāts gan par darāmiem zvejas un zemes darbiem, darbarīkiem, laikapstākļiem, gan arī par slimībām, dziedniecību utt.).

Sepo Suhonens ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta otrās puses lībiešu valodas pētniekiem. Nepārvērtējams ir viņa ieguldījums lībiešu valodas faktu materiāla fiksēšanā un publicēšanā.