Profesore LZA īstenā locekle Marta Rudzīte (4.11.1924.–19.07.1996.) publicējusi 150 rakstu un vairākus lielus pētījumus, to skaitā arī par latviešu un lībiešu valodas savstarpējo ietekmi.

1948. gadā Marta Rudzīte ar izcilību beidza Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultāti un sāka strādāt par skolotāju Cēsu skolotāju institūtā, taču pēc profesora J. Endzelīna ieteikuma tika aicināta aspirantūrā Latvijas Universitātes Latviešu valodas katedrā, kuru beidza 1951. gadā.

1950. un 1951. gadā Marta Rudzīte Latviešu valodas katedrā sāka pasniegt tādus fundamentālus kursus kā „Latviešu valodas vēsturiskā gramatika”, „Baltu valodu salīdzināmā gramatika”, „Leišu valodas zinātniskā gramatika”, „Ievads baltu filoloģijā”. Martas Rudzītes galvenais darba lauks valodniecībā bija latviešu valodas dialektoloģija un valodas vēsture. Ar šīm nozarēm cieši saistītas ir onomastika un valodu kontakti. Te var pieminēt kaut vai dažas publikācijas: „Jaunākie mājvārdi Braslavā” (1963), „Kā cēlies Limbažu nosaukums”(1967), „Somugristiskie hidronīmi Latvijas PSR teritorijā” (1968), „Vērojumi par Dundagas lībiešu runāto latviešu valodu” (1973), „Latviešu un lībiešu valodas savstarpējā ietekme” (1994), „Latviešu un lībiešu valodas kontaktu atspulgi” (1996).

Marta Rudzīte. Attēls: www.hzf.lu.lv

Martas Rudzītes mūžs bija cieši saistīts ar somugriem jeb, precīzāk, ar Baltijas jūras somiem. Lībiešus viņu pašu vidē Ziemeļkurzemē Marta Rudzīte sāka apciemot, braucot dialektoloģijas praksēs 1960. un 1970. gados. Par Universitātes Latviešu valodas katedras ekspedīcijām uz lībiešu ciemiem Marta Rudzīte ir referējusi Lībiešu dienās Tērbatā 1977. gadā. Marta Rudzīte piedalījās arī pirmajos lībiešu dziesmu svētkos Brīvdabas muzejā 1972. gadā. Viņai bija ciešs kontakts ar lībiešu trešās atmodas vadītāju Emmu Erenštreiti. 1988. gada 26. novembrī Marta Rudzīte bija to vidū, kas atjaunoja Līvu savienību. Līdz pašam pēdējam laikam Martai Rudzītei bija draudzīgas attiecības ar lielāko lībiešu patrioti Paulīni Kļaviņu.

Profesore Marta Rudzīte bija Somugru biedrības ārzemju locekle, Latvijas Filologu biedrības biedre, Latvijas Zinātnieku savienības locekle, LZA īstenā locekle. Viņas darbs guva arī sabiedrības atzinību: viņai tika piešķirts Nopelniem bagātās zinātnes darbinieces nosaukums, prof. Annas Ābeles balva, LR Ministru kabineta Atzinības raksts.