Somu valodnieks, pedagogs un aktīvais lībiešu atbalstītājs Lauri Ketunens (Lauri Kettunen; 10.09.1885.–26.02.1963.) dzimis Kuopio lauksaimnieka ģimenē. 1905. gadā viņš iestājās Helsinku Universitātē, kur apguva somu valodu un radniecīgās valodas. Doktora grādu L. Ketunens aizstāvēja 1913. gadā ar disertāciju par igauņu valodas Kodaveres izloksni.

L. Ketunenam bija plašs interešu loks, taču liela nozīme viņa darbībā bija saiknei ar lībiešiem. Pirmajā ekspedīcijā uz Ziemeļkurzemes lībiešu ciemiem Tartu Universitātes Baltijas jūras somu valodu profesors Ketunens devās 1920. gadā kopā ar toreizējo studentu Oskaru Loritsu. Tās gaitā tika ielikti pamati turpmākai interesei par lībiešiem un it īpaši viņu valodu – sākotnēji fonētiku, vēlāk leksiku.

Valodas materiālu vākšanas un pētniecības nolūkā  Ketunens apmeklēja lībiešus gandrīz katru gadu līdz pat Otrajam pasaules karam. Turpat 20 gadu laikā tapa L. Ketunena lielākais lībiešu valodas pētījums – 1938. gadā iznākusī lībiešu–vācu vārdnīca, kas līdz pat 2012. gadam bija lielākais lībiešu valodas leksikas krājums un joprojām ir plašākais lībiešu valodas dialektoloģiskais avots.

Somu valodnieks Lauri Ketunens.

Līdztekus zinātniskajam darbam L. Ketunens aktīvi iesaistījās lībiešu kultūras un sabiedriskās dzīves attīstīšanā un atbalstīšanā un lībiešu popularizēšanā ārpus Latvijas robežām. Viņš piedalījās pirmo lībiešu laicīgo izdevumu – lībiešu lasāmgrāmatu –tapšanā, kā arī konsultēja valodas jautājumos lībiešu rakstu valodas veidotājus un meklēja finansējumu, lai atbalstītu lībiešu ieceres.

Ar pseidonīmu Kalāmiez (Zvejnieks) L. Ketunens ir publicējis arī dzeju lībiešu valodā.