Igauņu valodnieks Eduards Vēri (Eduard Vääri, 26.06.1926.–17.05.2005.) bija viens no 20. gadsimta otrās puses lielākajiem lībiešu valodas pētniekiem un dokumentētājiem.

Eduards Vēri dzimis Tartu apriņķa Valgutas pagasta Lapetukmes ciema Lēpalu māju laukstrādnieku ģimenē. Beidzis Tervas vidusskolu, 1945. gada rudenī viņš sāka studijas Tartu Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē. Lai gan Vēri vairāk interesēja vēsture, ņemot vērā politisko situāciju, viņš izvēlējās igauņu valodu un literatūru, bet kā šaurāku specialitāti – somugristiku. No 1950. līdz 1953. gadam Vēri studēja aspirantūrā pēc kombinētas igauņu valodas un somugristikas programmas, vienlaikus strādājot Tartu Skolotāju institūtā. 1953. gadā viņš aizstāvēja filoloģijas zinātņu kandidāta disertāciju „Radnieciskas izcelsmes leksika Baltijas jūras somu valodās” (Sugulusalane sõnavara läänemeresoome keeltes). 1975. gadā Eduards Vēri ieguva filoloģijas doktora grādu ar disertāciju „Mantoti derivācijas sufiksi lībiešu valodā” (Algupärased tuletusliited liivi keeles), no kuras daļa publicēta rakstu veidā. No1980. līdz 1993. gada Vēri ieņēma profesora amatu Tartu Universitātē.

Eduards Vēri Saunagā, 1961. gada augusts. Attēls: Mati Hinta kolekcija.

Eduards Vēri atzinis, ka zinātniskajā darbā viņam pirmā vietā ir bijusi lībiešu valodas pētīšana. Lībiešu valodai viņš veltījis vairāk nekā pusgadsimtu – no 1948. gada vasaras, kad notika pirmais Tartu Universitātes somugru valodas katedras rīkotais studentu prakses brauciens pie lībiešiem. Eduards Vēri publicējis vairāk nekā 200 rakstu, kas saistīti ar lībiešu tematiku: lībiešu valodas paraugi, pētījumi par lībiešu valodu, populārzinātniski raksti par lībiešiem un viņu valodu. Nozīmīgākā ir filoloģijas doktora disertācija. Profesors publicējis arī vairākus rakstus par lībiešu valodas pētīšanas vēsturi. Apjomīgākais un ar izziņas materiālu bagātākais no tiem ir „Par lībiešu valodas pētīšanas vēsturi”. E. Vēri dažādās valodās (latviešu, krievu, vācu, zviedru, somu) ir publicējis plašus pārskatus par lībiešu valodu un lībiešiem. Latvijā publicēti arī divi zinātnieka raksti lībiešu valodā: „Lībiešu nama būvēšana” un „Profesors Pauls Ariste un lībiešu valoda”.

Lībieši un viņu valoda Eduardam Vēri bija ne tikai zinātniskas intereses objekts. Viņš aktīvi piedalījās un atbalstīja dažādus lībiešu kultūras pasākumus. 1969. gadā viņš palīdzēja organizēt pirmo lībiešu dienu Igaunijas pilsētā Vilandē, 1970. gadā piedalījās pirmajā lībiešu organizētajā pasākumā Lielupē, kas bija veltīts lībiešu dzejnieka Kārļa Staltes simtgadei. Profesors bija arī scenārija līdzautors Igaunijas televīzijas (ETV) filmai „Lībiešu jūrmalā” (Liivi rannal, 1966). Filmā iemūžināts arī pats lībiešu pētnieks, kurš lībiešu sievas un vīrus intervē viņu dzimtajā valodā.

Par mūža darbu zinātniekam 2001. gadā piešķīra F. J. Vīdemaņa godalgu, kas ir augstākā atzinība tieši par ieguldījumu valodniecībā. 2004. gadā Vēri saņēma Igaunijas valsts apbalvojumu – Baltās Zvaigznes IV šķiras ordeni.