Ekonomists un lībiešu kultūras un sabiedriskais darbinieks Edgars Sīlis (27.12.1949.–2.07.2017.) bija viens no tiem, kas laikā, kad atjaunoja Latvijas valstisko neatkarību, aktīvi iestājās par lībiešu tiesību atjaunošanu, par to, lai lībiešiem būtu pamattautības statuss un pienācīgi tiktu novērtēta viņu valoda.

Edgars Sīlis bija arī viens no 1991. gada 4. februārī dibinātās valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas „Lībiešu krasts” organizētājiem un un tās direktors vairāk nekā desmit gadu. Šajā laikā kultūrā un zinātnē paveiktais nav pārvērtējams. Darbības sākumgados tika apkopoti un topogrāfiskajās kartēs piesaistīti visi teritorijā sastopamie vietvārdi, apsekoti tautas celtniecības nozīmīgākie objekti un novērtēts to stāvoklis. Mazirbē tika noorganizētas divas lībiešu kultūras un kultūrvēsturiskā novada izpētei veltītas starptautiskas konferences (1992. un 1994. gadā). 1992. gadā atjaunoja mēnešraksta Līvli darbību, izdeva lībiešu gadagrāmatas, organizēja un finansēja lībiešu valodas nodarbības Mazirbē, Kolkā un Ventspilī, kā arī finansēja (daudzus gadus arī organizēja) ikgadējās lībiešu bērnu nometnes Mazirbē.

Lībiešu krasta direktors Edgars Sīlis.

Ar “Lībiešu krasta” finanšu atbalstu notikuši arheoloģiskie izrakumi, veikta arheoloģisko objektu apzināšana visā piekrastes teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē, bet etnogrāfi pētījuši piekrastes ciemus. Edgars Sīlis rosīgi iesaistījās darba grupā, kura izstrādāja valsts ilgtermiņa mērķprogrammu “Lībieši Latvijā”.

Edgars Sīlis bija aizrautīgs novadpētnieks un publicists, senu un jaunlaiku notikumu apkopotājs un lībiešu kultūrvēstures liecību krājējs. Daļa savākto materiālu apkopota rakstā “Ceļojums laikā, telpā un priekšstatos par Kurzemes lībiešiem”, kas ievietots viņa sastādītajā “Lībiešu gadagrāmatā” 2008. gadam.