Mākslinieks Andrejs Šulcs (14.05.1910.–25.11.2006.) dzimis Ventspils apriņķa Ances pagasta Pizes (Miķeļtorņa) ciema Olmaņu mājās lībiešu ģimenē.

Šulca zīmēšanas spējas izpaudušās jau agrā bērnībā. Pēc vispārējās izglītības iegūšanas Ventspilī 1930. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur glezniecību apguvis profesora Vilhelma Purvīša dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā. Cīnoties ar materiālām grūtībām, akadēmiju pabeidzis 1938. gadā ar diplomdarbu „Rīga”, iegūstot mākslinieka gleznotāja grādu. 1936. gadā Latvijas Kultūras fonda rīkotajā izstādē Rīgas mākslas muzejs nopirka viņa darbu „Priekšpilsēta”.

Gleznotājs Andrejs Šulcs. 1960. gadi.

Šulca pirmā personālizstāde kopā ar Kārli Danni notika jau 1931. gadā Ventspilī. Kopš tā laika personālizstādes rīkojis regulāri Ventspilī, Rīgā, Tukumā, īpaši aktīvi, sākot ar 1980. gadu, kad nedalīti varējis pievērsties glezniecībai. A. Šulcs izstādījies arī daudzās ārvalstīs: Igaunijā, Somijā, ASV, Kanādā, Brazīlijā, kuplinājis arī izstādes „Līvõd kuņšt”. No 1933. gada līdz 1940. gadam bijis LMA vienotnes „Zaļā zeme” biedrs, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1983. gada.

Garajā un bagātajā mūžā Andrejs Šulcs darbojies dažādās jomās. Jaunībā, pelnīdams naudu studijām, viņš iepazinis skarbo zvejnieka dzīvi darbā uz burukuģiem. Vēlāk strādājis par skolotāju Reņģē, Rozas tautskolā, Ventspilī, darbojies vēstures un etnogrāfijas izpētē. Pētnieka kaislība viņā aizsākusies jau studenta gados, un pēc Otrā pasaules kara par A. Šulca pamatdarbu kļūst muzeju organizēšana un vadīšana. 1947. gadā A. Šulcam uzdeva organizēt Ventspils muzeju. Viņš kļuva par Ventspils muzeja direktoru, bet 1954. gadā sāka veidot Ventspils Jūras zvejniecības brīvdabas muzeju. Nākamais bija Zvejniecības brīvdabas muzejs Lielupē. Darbojoties muzeju jomā, viņš daudz laika veltīja novadpētniecībai un etnogrāfijai. 1953. gada jūlijā viņš piedalījās Talsu Vilkmuižas ezera hidroarheoloģiskajā izpētē, bet 1959. gada jūlijā – Ludzas ezera izpētē.

Šulcs bija pārliecināts marīnists, un arī viņa klusajās dabās īpaša vieta atvēlēta jūras tēmai („Kūpinātas plekstes”, „Klusā daba ar zivīm”). Šulca eļļas glezniecības stils ar gaišo, dzīvīgo kolorītu, krāsu laukumu ritmisko rotaļu, kurā saaužas kompozīcijas detaļas, acīmredzami sakņojas Purvīša skolas tradīcijās („Nemierīgā jūra. Jahtas” 1982, „Tālā reisā Ziemeļjūrā” 1989, „Baltijas jūra” 1992).

1997. gadā Andrejs Šulcs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.