Edgars Vālgamā (1912. gada 14. septembris–2003. gada 20. decembris), luterāņu mācītājs, tulkotājs un sabiedriskais darbinieks, dzimis Košragā zvejnieka lībieša Didriķa Volganska ģimenē.
Pabeidzis Ventspils ģimnāziju un, izmantojot aicinājumu turpināt izglītību Somijā, 1933. gadā devies uz Helsinkiem, kur universitātē studējis teoloģiju. Atmiņās E. Vālgamā raksta: “Studiju gados gandrīz katru vasaru apmeklēju dzimto jūrmalu un biju iepazinies ar lībiešu dzīves apstākļiem. 1935. gada vasarā biju uzņēmies veikt visos lībiešu ciemos lībiešu uzskaiti, nākamā gada vasarā ciemos izdalīju paša lībiski pārtulkoto Mazo Kateķismu, bet 1937. gada vasarā biju tulks un gids somu profesoram Nīlo Pesonenam, kurš ciemos pētīja lībiešu antropoloģiju. 1938. gada vasarā izdalīju Kārļa Staltes lībiski pārtulkoto un Somijā iespiesto Jaunās Derības pirmo daļu. Es biju novērojis, ka diemžēl lībieši strauji iet mazumā: lielai daļai no jaunākās paaudzes pazūd lībiešu valoda, daļa jauniešu atstāj jūrmalu un izklīst pa iekšzemi. Sāku saprast, ka nākotnē man kā mācītājam lībiešu ciemos nebūs iespējams darboties. Tā es izlēmu palikt Somijā. 1940. gadā saņēmu Somijas pavalstniecību.” (“Latvijas Vēstnesis”, 04.04.2001.)
Edgars Vālgamā aktīvi darbojies lībiešu kultūras laukā. 1930. gados publicējies mēnešrakstā “Līvli”. Tajā ievietots arī viņa dzejolis “Līvõd äman” (Lībiešu mātei), kas aicina mācīties un turēt godā lībiešu valodu. Viņš rakstījis par lībiešiem un lībiešu sabiedriskajiem darbiniekiem ASV izdotajā “Latvju enciklopēdijā” un žurnālā “Treji Vārti”. Edgars Vālgamā iztulkoja somiski Andreja Pumpura eposu “Lāčplēsis”, kas iznāca Helsinkos 1988. gadā. Mēnešrakstā “Līvli” publicēti viņa tulkotie somu valodnieka A. J. Šēgrēna 19. gadsimta ekspedīciju materiāli un L. Ketunena atmiņas par lībiešiem 20. gadsimta 20. un 30. gados.
Pēc Līvu savienības darbības atjaunošanas un “Līvõd rānda” nodibināšanas E.Vālgamā ar referātiem piedalījies konferencēs Mazirbē. Viņš uzdāvinājis lībiešu kultūras darbinieku portretus, atvedis Somijā izgatavotu lībiešu karogu, pats kā mācītājs to Mazirbes dievnamā iesvētījis un uzdāvinājis Līvu savienībai.