Ventspils Kultūras centra lībiešu dziesmu ansambli “Rāndalist” vada Maija Kronberga. Viņa nav lībiete, bet labi izprot šīs tautas vēlmi būt pamanāmai un nosargāt savu valodu. Maija to ir mācījusies lībiešu bērnu nometnēs.

Maija svētku reizē Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā, kurā ir redzama arī lībiešu sēta.
Foto no Maijas Kronbergas krājuma

Kura ir jūsu dzimtā puse?

Pirmos desmit gadus dzīvoju Valkas rajonā, pēc tam bija desmit gadi Rīgā, bet nu jau divpadsmit gadu esmu ventspilniece.

Kā iesaistījāties lībiešu aktivitātēs?

Kad pārcēlāmies uz Rīgu, sāku apmeklēt mūzikas skolu, un dziedāšanu pasniedza skolotāja Ārija Mauriņa, kura tolaik bija “Līvlist” vadītāja. Viņa mani uzrunāja, vaicājot, vai es gribētu dziedāt lībiešu ansamblī. Tolaik par ansambli neko nezināju. Ārija visas notis rakstīja ar roku un reiz iedeva man lapiņu, sakot, ka nedēļas laikā jāiemācās dziesma. Es to izdarīju un varēju dziedāt “Līvlist”. Pavisam drīz mani uzrunāja ansambļa dziedātāja Zoja Sīle, kura tolaik vadīja lībiešu bērnu nometnes, un tā es desmit gadu vecuma nokļuvu Mazirbē. “Līvlist” man ir kā ģimene, ar ansambli būts kopā ne tikai mēģinājumos, bet arī koncertos un izbraukumos, piemēram, Igaunijā. Kad jau dzīvoju Ventspilī, man piedāvāja vadīt “Līvlist”, darīju to kādu gadu, jo bija grūti izbraukāt un jau bija ģimene.

Muzicējot kopā ar “Līvlist” 2014. gadā.
Foto no Maijas Kronbergas krājuma

Lībiešu valoda jums bija sveša, tādēļ jautāšu, cik viegli bija izjust tās plūdumu un saprast, par ko stāstīts dziesmās?

Ansamblī vienmēr paskaidroja, par ko dziedāsim. Man palīdzēja arī dalība vasaras nometnēs, kur apguvu jaunus vārdus. Kad trīs četrus gadus biju apmeklējusi nometnes kā dalībniece, mani uzrunāja Brigita Zakare, sakot, lai kļūstu par skolotāju. Tā mācīju citiem mākslu un mūziku. Mazirbe ir ļoti maģiska un īpaša vieta, kas man palīdzēja iegūt jaunas zināšanas par lībiešu ciemiem un pamazām saprast arī valodu. Labi atceros vakarēšanu un dziedāšanu pie ugunskura. Tas ir lībiskais gars, ko vārdos tā īsti nevar izteikt, – tas ir jāizjūt. Arī tagad piedalos nometnēs kā skolotāja un mācu mūziku, ejam rotaļās. Protu spēlēt kokli un flautu, šīs zināšanas izmantoju arī Mazirbē.

Vai nometnes dalībnieku actiņās ir uguntiņa un viņi ir zinātkāri?

Protams, un mans kā skolotājas mērķis ir iedot to foršo sajūtu, ko var noķert tieši nometnē. Atsāku vakarēšanas tradīciju, kad visi ir pie ugunskura, dzied, skan ģitāra. Katrs var nākt ar savu ašo ideju un dziedāt nevis pēc grāmatas, bet to, kas ir uz sirds. Pamatā ir lībiskais, bet tās var būt arī latviešu dziesmas. Jūtu, ka bērniem patīk muzikālais mantojums. Kā gan citādi šodien iemācīties valodu, ja ne caur dziesmām? Jauniešiem nebūs intereses par garlaicīgām lekcijām, viņus piesaista jautrība un mūzika, un to vajag izmantot. Pēc tam jau viņi var taustīties tālāk un izzināt to, kas piesaista. Uz nometnēm ņemu līdzi arī meitiņas Anniju (12), Eviju (10) un Sofiju (7). Viņam patīk dziedāt, tāpēc mēs arī mājās padziedam lībiešu dziesmas, un reizēm meitas savā starpā parunā lībiski. Mācu viņām būt lepnām par iegūtajām zināšanām, jo tas ir kas tāds, kas man ir, bet citiem nav.

Ar lībiešu dziesmu ansambli “Rāndalist”, uzstājoties Dzegužkalnā. Ai, cik labi toreiz skanēja!
Foto no Maijas Kronbergas krājuma

Kādēļ Mazirbe jums ir īpaša vieta?

Te jāpiemin jūras piekraste un tautas nams ar savu šarmu un enerģiju. Vienmēr gribas pabūt arī bijušās internātskolas ēkā, jo tad nāk atmiņā sajūtas par nometnēm. Mazirbē ir labi!

Jūs saprotat lībiešu valodu?

Brīvi runāt nevaru, bet ir frāzes un teikumi, ko zinu un cenšos tos izmantot “Rāndalist” koncertos, iepazīstinot ar mums lībiešu valodā. Man ir grūti ar locījumiem un gramatiku, to gribētu apgūt labāk. Kad vēl dziedāju “Līvlist”, Zoja mums, dažiem jauniešiem, pirms mēģinājumiem mācīja valodu. Viņai tas sanāca ļoti labi.

“Līvlist” nesen nosvinēja 50 gadu jubileju. Kāda ir ansambļa nozīme Latvijas kultūrtelpā?

Mēs noteikti varam lepoties ar “Līvlist”, un es priecājos, ka mans ceļš aizveda uz šo kolektīvu. Tam ir gājis dažādi, bijuši arī grūti laiki, bet es ļoti priecājos, ka ansamblis darbojas un piesaista jauniešus.

Kā sākāt sadarboties ar “Rāndalist”?

Ansambli jau zināju, jo reizēm tas piedalījās koncertos kopā ar “Līvlist”. Dažkārt pievienojos kā dziedātāja, citkārt koncertos padevu sākuma toni dziesmai vai spēlēju pavadījumu. Kad aizgāja iepriekšējā “Rāndalist” vadītāja Angelika Dzintara, Ausmiņa (Lībiešu savienības Ventspils grupas vadītāja Ausma Ernestovska – M. Z.) mani aicināja uzņemties vadību, un nu jau astoņus gadus esam kopā. Mēģinājumi reizi nedēļā notiek Ventspils Kultūras centrā, bet, ja tuvojas koncerts, manas atsaucīgās dziedātājas tiekas biežāk. Pašlaik ansamblī ir sešas dalībnieces, gaidām savā pulciņā jaunas dziedātājas. Sievas ir dziedāt varošas un gribošas, esmu prasīga, bet viņas klausa mani. Saņemam daudz komplimentu par labo skanējumu, kurš dažbrīd ir trīsbalsīgs. Lepojamies, ka 2019. gadā izdevām mūzikas disku “Ventspils lībiešu dziesmas”. To paveica biedrība “Mazirbes draugu kopa”.

“Rāndalist” dziedātājas allaž ir izteiksmīgas, acīs dzirksteļo prieks.
Foto no Maijas Kronbergas krājuma

Kāds ir ansambļa repertuārs?

Lielākoties lībiešu tautasdziesmas, arī somugru tautasdziesmas somu un igauņu valodā. Komponists Ēriks Ešenvalds ir uzrakstījis veltījumu tieši “Rāndalist”. To sākām mācīties pirms kovida, tāpēc plašākai publikai vēl neesam atskaņojušas.

Ko mācāties no savām dziedātājam?

Neatlaidību un cīņas sparu. Sievas varētu sēdēt mājās un adīt zeķes, bet viņas nāk un dzied, un vēlas būt kopā. Es redzu motivāciju darīt un nepadoties. Un nekas, ja sāp kāja vai mugura, ārā ir auksti vai karsti, – viņas nāk un dara.

Citi teic, ka lībiešu padarīšana tāda mērkaķošanās vien ir. Ko jūs teiktu tiem, kuri tā domā?

Es viņiem neko neatbildētu, bet, ja kas būtu jāsaka, tad man būtu pretjautājumi. Ja lībiešu nav, no kurienes tad ir valoda? No kurienes ir lībiešu tautastērps un tradīcijas? Kāpēc latviešu valodā ir tika daudz aizguvumu no lībiešu valodas?

Ventspils lībieši vienmēr atceras dzejnieku Jāni Princi, kuram parkā uzstādīts piemineklis.
Foto no Maijas Kronbergas krājuma

Jūsu novēlējums lībiešiem?

Pirmkārt, izturību saziņā ar skeptiķiem, otrkārt, pārliecību par sevi un to, ka mēs esam un varam, mēs ejam un darām. Noteikti gribu novēlēt, lai mēs pierādām, ka lībiešiem ir dziesmas, valoda un tradīcijas, nekautrējoties un nebaidoties no tā.