19. marta rīts Mazirbes jūrmalā ANO Pirmiedzīvotāju valodas desmitgades (2022–2032) atklāšanas pasākuma viesus sagaidīja, ietinies biezā miglā. Tomēr tas neliedza lībiešiem, viņu draugiem, atbalstītājiem un amatpersonām vērot putnu modināšanas rituālu un piedalīties tajā. Putnu modināšana ir sena lībiešu tradīcija, kas iezīmē ziemas beigas un pavasara sākumu – savā ziņā jauna gada sākšanos līdz ar pavasara saulgriežiem. Tradicionāli putnus modina pirmajās Lieldienās, kuras šogad tiks svinētas tikai aprīļa vidū. Lai simboliski apvienotu lībiešu jaunā gada sākšanos ar ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgades sākumu, Mazirbes putni šogad no ziemas miega tika modināti dienu pirms Latvijas astronomiskā pavasara. Lībiešiem un Latvijai šī desmitgade ir īpaši nozīmīga, jo lībieši ir Latvijas pirmiedzīvotāji un lībiešu valoda ir viena no pasaules apdraudētākajām valodām.

Putni vēl guļ.
Baibas Šuvcānes foto

Miglainais Mazirbes rīts.
Zanes Ernštreites foto

Putnu modināšanas rituālā eglīte Mazirbes jūrmalā.
Baibas Šuvcānes foto

Putnu modinātāji.
Baibas Šuvcānes foto

Putnu modinātāji.
Zanes Ernštreites foto

Uzrunu saka Valts Ernštreits.
Zanes Ernštreites foto

Galvenā putnu modinātāja Julgī Stalte ar meitām Lelū un Annu Kī.
Zanes Ernštreites foto

Putnus modina izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un Latvijas Universitātes
prorektore Ina Druviete.
Zanes Ernštreites foto

Mielasts putnu modinātājiem.
Zanes Ernštreites foto

Pasākuma oficiālā daļa notika lībiešu tautas namā. To atklāja Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits ar runu lībiešu valodā:

“Armõd kilālizt! Līvlizt, ministõrd, UNESCO jednikād ja munt sõbrād! Tämpõ mēg īdskubs virgtizmõ līndidi. Ni mäddõn um tegīž irgõn ūž līvõd āigast. Bet äb set āigast īd. Tämpõ um irgõn ka ūž āigastkim – um irgõn Ītõd Rovd Organizātjsij tieutõd Alliztrovd kīeld āigastkim. Āigastkim sai eņtš īrgandõks 2019. āigasts, ku mōīlmas sai pidtõd Alliztrovd kīeld āigast, missõst ka mēg, līvlizt ja ka set pūojtõd Lețmō Iļīzskuōl Līvõd institūt võtīzmõ jaggõ. Sīe merk vȯļ nägțõ mōīlman, bet ka eņtšõn tǟdõl pānda, ku äb set sūrd ja joudzist, bet ka piškīzt ja muinizt kīeld ātõ mōīlma rikūz. Ja nēḑi um prațțõmõst ja äbțõmõst, až mēg tōmõ, laz mōīlma vȯlkõ setmiņvītļimi ja interesant kūož, kus jellõ. Ja algõ muini tieud ja pierāndõks kaddõg jarā. Seļļizt alliztrovd kīeld, nei īž ku ka līvõ kēļ, ātõ amā jemīņ ädāstõd, nēḑi äbvõi kȭlbatõ ämši, äb või oppõ; mūnda um ka seļļi, missõs äb või kēratõ, mūnda jemīņ äb ūo – pigā jegā pǟva kuskis mōīlmas kūolõb mūnda kēļ. Ja siz vȯļ sieldõ, ku ikš āinagi āigast äb või siedā ammõ kõrdõl tīedõ. Ni mäddõn sīe pierāst līb āigastkim. Sīe āigal mēḑi ämḑi – līvidi, Lețmō rovžti, tieudmēḑi, valdmēḑi, ja mäd äbțijiži amās mōilmas vȯdlõb jeds sūr tīe. Ja se amā sūr tīe līvõ kīel prațțimiz ja tulbizāiga vizāntimiz pierāst līb līvliztõn eņtšõn. Sīestõ, ku amā tǟdzi, ka sīe āigastkim āigal, um se, ku rovz īž mõtlõks iļ sīe, ku täm kēļ um täm rikūz ja kultūr alli; ku ta tōb prațțõ eņtš kīeldõ, loulõ eņtš kīelsõ, rõkāndõ eņtš kīelsõ, oppõ eņtš kīeldõ, kazāntõ eņtš kīeldõ ja andõ sīe jeddõpēḑõn muntõn – eņtš legžgõliztõn, eņțš tagāntuļļijiztõn. Līvõd institūt pūolst mäd ilzandõks līb agā īdskubs līvlizt eņtšõks,  munt valdõd tiudmīedkõks, vald ja eņtšvald jendikādõks tīedõ jeddõpēḑõn siedā tīedõ, mis mēg tīemõ – äbțõ ūoldõ piddõ iļ sīe, laz līvõ kēļ sōgõ seļļizt īž võimizt neku jegā mū mōīlma kēļ – laz mēg võiksmõ sīes kēratõ, luggõ, oppõ, laz se kazāks ja vȯlks nǟdõb ja kūltõb internets. Knaššõ ja agārt līvõd īdskubs līndõdõks virgõn ĪRO Alliztrovd kīeld āigastkimmõ! Tšītšōr!”

Tās tulkojums latviešu valodā: “Dārgie viesi! Lībieši, ministri, UNESCO pārstāvji un citi draugi! Šodien mēs kopā modinājām putnus. Nu mums atkal ir iesācies jauns lībiešu gads. Bet ne tikai gads vien. Šodien ir sākusies arī jauna desmitgade – ir sākusies Apvienoto Nāciju Organizācijas izsludinātā Pirmiedzīvotāju valodu desmitgade. Desmitgade aizsākās 2019. gadā, kad pasaulē tika atzīmēts Pirmiedzīvotāju valodu gads, kurā piedalījāmies arī mēs, lībieši, un nule dibinātais Latvijas Universitātes Lībiešu institūts. Tā mērķis bija parādīt pasaulei, taču arī pamanīt pašiem, ka ne tikai lielas un varenas, bet arī mazas un senas valodas ir pasaules bagātība. Un tās ir jāsargā un jāatbalsta, ja mēs gribam, lai pasaule būtu daudzveidīga un interesanta vieta, kur dzīvot. Un lai neizzustu senās zināšanas un mantojums. Šādas pirmiedzīvotāju valodas, tāpat kā lībiešu valoda, visbiežāk ir apdraudētas, tās nevar lietot visur, nevar mācīties; daža ir tāda, kurā nevar pat rakstīt, bet dažu vairs nav – gandrīz ik dienu kaut kur mirst kāda valoda. Un tad kļuva skaidrs, ka viens vienīgs gads to visu nevar sakārtot. Nu mums šim nolūkam būs desmitgade. Tās laikā mūs visus – lībiešus, Latvijas ļaudis, zinātniekus, valstsvīrus un mūsu palīgus visā pasaulē – gaida liels darbs. Un tas lielākais darbs lībiešu valodas saglabāšanā un nākotnes nodrošināšanā būs pašiem lībiešiem. Jo vissvarīgākais, arī šīs desmitgades laikā, ir tas, lai tauta pati domātu par to, ka tās valoda ir tās bagātība un kultūras pamats; lai tā gribētu glabāt savu valodu, dziedāt savā valodā, runāt savā valodā, mācīties savu valodu, attīstīt savu valodu un nodot to tālāk citiem – saviem tuvākajiem, saviem pēcnācējiem. Mūsu, Lībiešu institūta, uzdevums būs kopā pašiem lībiešiem, citu valstu pētniekiem, valsts un pašvaldību pārstāvjiem darīt tālāk to darbu, ko darām – palīdzēt rūpēties par to, lai lībiešu valodai būtu tādas pašas iespējas kā jebkurai citai pasaules valodai, lai mēs tajā varētu rakstīt, lasīt, mācīties, lai tā augtu, būtu redzama un dzirdama internetā. Skaistu un darbīgu līdz ar putniem modušos ANO Pirmiedzīvotāu valodu desmitgadi! Čīčōr!”

Uzstājas Salaspils koris “Lōja”.
Zanes Ernštreites foto

Desmitgadi ar runām atklāja arī kultūras ministrs un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidents Nauris Puntulis, izglītības un zinātnes ministre un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas viceprezidente Anita Muižniece, kā arī ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgades koordinatore Irmgarda Kasinskaite-Buddeberga. Muzikālos priekšnesumus lībiešu valodā sniedza Salaspils jauktais koris “Lōja” Ģirta Gailīša vadībā un Julgī Stalte ar savām meitām Lelū un Annu Kī.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis atstāj ierakstu tautas nama viesu grāmatā.
Zanes Ernštreites foto

Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.
Zanes Ernštreites foto

Zanes Ernštreites foto

Publika tika iepazīstināta arī ar jauno lībiešu valodas un kultūras resursu platformu “Livonian.tech”, kurā pašlaik ir četras daļas: Vārdi, Vietas, Skaņas un Mācību līdzekļi. Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis iepazīstināja ar enciklopēdijas veidotāju iniciatīvu par lībiešu valodas iekļaušanu šķirkļu nosaukumos. Līdz šim visiem šķirļu nosaukumiem ir bijuši tulkojumi četrās valodās – angļu, vācu, franču un krievu. Tagad tiek pievienoti nosaukumi arī lībiešu valodā. Piemēram, metafizika, smagais metāls un citi. Tāpat Nacionālās enciklopēdijas šķirklī par lībiešu valodu var noklausīties Julgī Staltes un Valta Ernštreita ierunātu dialogu lībiešu valodā no filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.

Sižets par pasākumu redzams šeit.

Pasākuma namamāte Līvu savienības vecākā Ieva Ernštreite.
Zanes Ernštreites foto

Pasākumu organizēja Latvijas Universitātes Lībiešu institūts sadarbībā ar lībiešu kopienas organizācijām un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, bet to atbalstīja Latvijas Universitāte un Izglītības un zinātnes ministrija.