15. janvārī “Latvijas Avīzē” bija publicēta žurnālista Viestura Sprūdes saruna ar arheologu, Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālistu Jāni Meinertu par seno kuģu vrakiem, zemūdens arheoloģiju un pieminekļu aizsardzību. Sarunā tika atzīmēts, ka Latvijā tikai diviem kuģu vrakiem ir piešķirts valsts nozīmes aizsargājama arheoloģijas pieminekļa statuss. Viens no tiem ir “Kolkas vraks I”, kurš šo statusu ieguva 2012. gada augustā.

Kolkas jūrmala. 2021.
Baibas Šuvcānes foto

Arheologs Jānis Meinerts pastāstīja, ka vraks

“atrodas pie paša Kolkasraga, pārdesmit metru no krasta. Šogad plānojam nelielu ekspedīciju, lai apskatītos, kādā stāvoklī tas ir. Pie reizes paņemsim koka paraugus. Pašreizējais datējums ir aptuveni 17. gadsimts.

Bet to izteicis Voldemārs Rains, kurš ar savu komandu šo vraku 90. gados arī atklāja, un tas nav balstīts koksnes analīzēs. Šo kuģi saista ar zviedru admirāļa Klāsa Fleminga eskadras daļēju bojāeju 1625. gada septembrī vētrā ceļā no Rīgas uz Stokholmu. Stāsts, protams, ir lielisks, taču pateikt, ka tas ir tieši šīs eskadras kuģis… Nu, nav jau tā, ka tas zviedru kuģis bija vienīgais, kas 17. gadsimtā gāja bojā pie Kolkasraga. Tādu bijis simtiem.”

Viņš atzīst, ka tieši šis vraks ir

“interesants tāpēc, ka atrodas tuvu krastam un ir ļoti labi saglabājies, jo dziļi iegrimis smiltīs. Borti saglabājušies gandrīz līdz augšai. Bet, manuprāt, tas ir pārāk mazs, lai būtu viens no Fleminga eskadras kuģiem.

Kolkasraga apkaimē ir ļoti daudz vraku. Tur ir tā īpatnējā situācija, ka šis smilšu sēklis lielās vētrās pārvietojas. Ja tur iestrēdzis kuģa vraks, tas pārvietojas līdz ar sēkli. Taču milzīgā smilšu masa vraku visdrīzāk salauž. Tāpēc ik pa laikam saņemam krastā pa kādam dēlim, brangai, masta vai stūres galam. Tas ir kā lielā smilšu mucā, kas piepildīta ar kuģu modelīšiem. Kolkā ir biedrība “Domesnes”, kas to visu vāc. Dažas detaļas tur ir ļoti interesantas. Piemēram, stūres rats.”

Pilna intervija publicēta šeit.