Latvijas Televīzijas raidījums “Kultūršoks” 14. janvārī iepazīstināja ar to, kā tiek iedzīvināts Valsts prezidenta Egila Levita rosinātais un pagājušajā vasarā Saeimas pieņemtais likums par latviešu vēsturiskajām zemēm. Likumam pievienotajā kartē ir iezīmēts arī Lībiešu krasts.
Likuma ieviešana dzīvē uzticēta Kultūras ministrijai kā vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna autorei. Ministrija izsludināja “ideju talku”, lai noskaidrotu, ko pašas kultūrtelpas vēlas darīt. Līdz 14. janvāra rītam bija iesniegtas 95 idejas. Plāns taps uz šo priekšlikumu bāzes.
Plāna koordinators, Latvijas Universitātes (LU) Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits uzskata, ka “ideju talka” šajā situācijā bijis pareizākais risinājums:
“Visi identitātes jautājumi skar katru cilvēku personiski. Ir ļoti svarīgi, lai tanī brīdī, kad mēs mēģinām saprast, kā tad šos identitātes saglabāšanas jautājumus risināt, tā pieeja nav formāla, jo principā neviens labāk par pašiem cilvēkiem nezina, ko viņiem vajag.”
Katram vēsturiskajam novadam ir savas ieceres, kā stiprināt identitāti, taču visi vēsturisko zemju novadi grib sevi iezīmēt ceļu kartēs. Latgaļi jau pagājušā gada nogalē ar dievvārdiem iesvētīja apdzīvoto vietu nosaukumu zīmes latgaļu valodā. LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits sola, ka drīz aptuveni 200 ceļazīmes parādīsies arī Lībiešu krastā:
“Šobrīd ir tā, ka par tām ceļazīmēm sadarbībā ar pašvaldībām esam procesā, lai jau pavasarī visas šīs ceļazīmes lībiešu krastā nomainītu. Tas faktiski padarīs šo lībiešu krastu, kas ir viena no Latvijas kultūrtelpām, tīri vizuāli redzamu tam cilvēkam, kas brauc cauri.”
Jaunais likums noteic, ka valsts un pašvaldību sadarbību koordinēs latviešu vēsturisko zemju attīstības padome, kuras sastāvā būs astoņi ministri, Valsts prezidenta un pašvaldību pārstāvji, cilvēki, kuriem atbildība par Latvijas attīstība jau līdz šim ir bijis tiešais pienākums. Zināms, ka padomes sekretariāta funkciju pildīs Latvijas Nacionālais kultūras centrs, saņemot par to 97 tūkstošus eiro gadā. Vairāk šeit.