Kad cilvēka mūžs vai notikumu vēsture nonāk līdz skaitlim 99, tad tepat jau arī nākamais – 100. Cilvēkam tāds mūža ilgums ir visai reta parādība, bet, šķiet, ar notikumiem ir citādi. Mēs it kā apstājamies, ar cieņu un interesi atskatāmies to vēsturē, pārcilājam atmiņas, sameklējam fotogrāfijas, vēstules, dokumentus. Laiks līdz Līvu (lībiešu) savienības – Līvõd īt – 100. gadskārtas svinībām pēc gada varētu būt tieši tāds.

2018. gada Lībiešu svētki. Ar vainagu mazirbnieks Kārlis Kupčs.
Ineses Dāvidsones foto

Tā kā laikam patīk steigties, jāatrod vislabākais veids, kā godam sadzīvot ar visu, kas lībiešu kopām Kolkā, Mazirbē, Rīgā un Ventspilī jau šobrīd veidojas iecerēs un darāmajā. Par to runājām arī nupat notikušajā Līvu savienības kopsapulcē, secinot, ka simtgades gadam jābūt īpaši saturīgam. Vispirms jau tādēļ, ka būs jāizvērtē, cik veiksmīgi esam īstenojuši Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma elementa saglabāšanas plānu. Un arī to, kas būs paveikts lībiešu valodas, lībiešu kultūras tradīciju saglabāšanā un Lībiešu tautas nama attīstībā, lai šo darbības virzienu kopums skaidri iezīmētu Lībiešu kultūrtelpas pilnveidošanos.

Sāksim ar lībiešu valodu. Pateicoties Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstam un lībiešu izcelsmes bērnu un jauniešu vasaras skolas Mierlinkizt pedagogu un brīvprātīgo jauniešu sekmīgai darbībai, jau otro gadu daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta lībiešu valodas apgūšanai. Ir ieviesti jauni akcenti nodarbību satura plānošanā – lībiešu valodā vairāk lasa, dzied un sarunājas ikdienas situācijās Mazirbē, piemēram, ceļā uz jūrmalu – tādi ir noteikumi! Mierlinkizt dalībnieki ir visu Lībiešu svētku būtiska un ļoti pamanāma vienība – gan to sagatavošanā, gan arī svētku programmā.

Lielu atsaucību ieguvušas ikmēneša tiešsaistes lībiešu valodas nodarbības, tajās ik reizi satiekas vairāk nekā 30 dalībnieku. Paldies visiem! Ievai Zdanovskai – par nodarbību plānošanu un koordinēšanu, lībiešu valodas skolotājām Lindai Zonnei-Zumbergai un Ērikai Krautmanei – par nodarbību saturu un izstrādātajiem mācību materiāliem! Visiem radošo nodarbību pedagogiem un atbalsta grupai – brīvprātīgajiem palīgiem – paldies!

Valsts atbalsts pēdējos piecus gadus ir palīdzējis padarīt Lībiešu tautas namu Mazirbē pieejamāku un mājīgāku daudzveidīgai darbībai – lībiešu valodas un tradīciju stundām/nodarbībām: Mierlinkizt dalībnieki šeit darbojas pēc savas programmas, uzaicinot iesaistīties gan LU Lībiešu institūta pētniekus, gan arī Starptautiskās lībiešu vasaras universitātes dalībniekus. Lībiešu valodas un kultūrvēstures nodarbību saturu labi papildina izcilas izstādes Tautas namā, tikšanās ar lībiešu izdevumu autoriem, lībiešu un viņu radu tautu dzejniekiem, teātra izrādes un lībiešu ansambļu un koru koncerti. Sakām lielu paldies visiem par atbalstu un atsaucību sadarbībai!

Tuvus un tālus ciemiņus ik vasaru augusta pirmajā sestdienā kopā aicina Lībiešu svētki, tad lībiešu valoda dzirdama biežāk, skanīgāk. Dziesmu tekstos, viesu uzrunās un kolektīvu priekšnesumos. Šī gada svētkos godināsim lībiešu kora dziesmu. Pavisam drīz saņemsim kordiriģenta un Salaspils jauktā kora Lōja mākslinieciskā vadītāja Ģirta Gailīša sastādīto “Lībiešu kormūzikas antoloģiju acappella” (I). Tajā iekļautās dziesmas skanēs sadziedāšanās vakaros “Dziedošais krasts” kopā ar Sīkraga, Košraga un citu piekrastes ciemu ļaudīm kora Lōja radošā vadībā. Un tad jau svētku galvenais notikums 6. augustā – veltījums Margaretai Staltei, pirmajai lībiešu diriģentei un komponistei, viņas 120. gadskārtā. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu programmā “Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi” top koncertuzvedums Min igā (Mans mūžs).

“Dziesma un dziedāšana arvien ir palīdzējusi lībiešu valodai neizdzist,” tā pirms gadsimta ceturkšņa rakstīja Tenu Karma, izcilais lībiešu valodas un kultūras pētnieks un popularizētājs (Lībiešu gadagrāmata, 1997). Pievienojos šai domai, vēlot visiem Līvu savienības ļaudīm, viņu atbalstītājiem un domubiedriem darīšanas prieku!