Kā pirms 85 gadiem valsts svētki tika aizvadīti Mazirbē, mēnešraksta “Līvli” 1937. gada 10. numurā aprakstīja lībiešu reportieris (vai reportiere) ar segvārdu M.
18. novembõr kū pǟva*
Jubā ūoņdžõl varāld vȯļtõ Mazirbe kilās amād kōrandõd puskāntõd flagādõks, misīdi lȭinag tūļ liktīz. Kīela īdtuoistõnõks īrgiz pivākuodās tienāndõks lōtõ ja ȭdõn vȯļtõ vannõ skūoltubbõ kubbõtunnõd skūollapst ja ka pǟgiņ mūḑi – nei lețliži, kui ka līvliži – kūldõm Valst prezident Dr. K. Ulmanis tieutõ rovvõn. “Dievs, svētī Latviju” lōlizt amād kubsvȯļļijid sūr intõks. Pierrõ siedā kītizt lapst patriotliži deklamātsijidi ja lōlizt kuolm, sīe pivā pierāst optõd loulõ. Lopāndõksõs lapst lekštõ mǟngidi.
18. novembra diena
Mazirbes ciemā jau agri no rīta visas sētas bija izrotātas ar karogiem, kurus plivināja dienvidu vējš. Pulksten vienpadsmitos baznīcā sākās pateicības dievkalpojums, un vakarā vecajā skolā bija sanākuši skolasbērni un arī daudzi citi – kā latvieši, tā arī lībieši – noklausīties valsts prezidenta dr. K. Ulmaņa paziņojumu tautai. Visi sanākušie ar lielu aizrautību nodziedāja “Dievs, svētī Latviju”. Pēc tam bērni deklamēja patriotiskus dzejoļus un nodziedāja trīs īpaši šiem svētkiem iemācītas dziesmas. Noslēgumā bērni gāja rotaļās.