1972. gada 8. janvārī Rīgā sāka darbību lībiešu koris. Emmas Ērenštreites mudināti, kopā pulcējās lībieši, kas no Kurzemes jūrmalas bija pārcēlušies uz dzīvi Rīgā, par muzikālo vadītāju aicinādami muzikologu, pedagogu un komponistu Dzintaru Kļaviņu. Apzinoties savu aizņemtību, viņš ieteica diriģentes Dzidras Kļaviņas kandidatūru, un lībiešu koris varēja sākt darbu.
Vairāk nekā 20 gadu arī es esmu šī kolektīva – tagad Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa „Līvlist“ – dalībniece. Tā ir ne tikai aizraujoša brīvā laika nodarbe, tas palīdz arī manā profesionālajā darbībā, kas saistīta ar kultūru saskarsmes studijām. Priecājos, ka grupa ir atvērta un jebkurš interesents var līdzdarboties. Nav svarīgi, vai dzīslās rit lībiešu asinis. Būtiski, ka ir vēlme izzināt tradīciju un to radoši izdzīvot. Ansamblis nav sastindzis, tas mainās līdz ar tā dalībniekiem, līdz ar kultūrvidi. Piemēram, pēdējos gados par savējiem saucam arī jaunos etnomuzikologus Zigurdu Eti un Lindu Šarkovu un tā iepazīstam etnomuzikoloģijas izglītības tendences Latvijā.
Šobrīd no jauna pārskatām Dzintara Kļaviņa atstāto mantojumu, ielūkojamies materiālos, kuros iedvesmu smēlies viņš. Tā 2019. gadā, atjaunojot XIX gadsimta Lībiešu kāzu spēli, centāmies to attīrīt no gadu gaitā radītajiem uzslāņojumiem. Gada izskaņā izdziedājām Emiļa Melngaiļa pierakstītās lībiešu melodijas un to pārveidi Dz. Kļaviņa rokrakstā. Aizvien biežāk strādājam kopā ar citiem lībiešu dziesmu ansambļiem – Ventspils „Rāndalist“ un Kolkas „Laulu“, jo mūs vieno interese par lībiešu kultūras tradīcijām, bet šķir tikai attālums. Lībiešu kāzu spēle šobrīd nav iedomājama bez „Laulas“, šogad mums Ventspilī pievienosies „Rāndalist“, un tad tik ies vaļā – kā jau pa kāzām!
Priecājos, ka „Līvlist“ nevairās piedalīties Latvijas mazākumtautību forumos. Tās ir sirsnīgas un muzikālas tikšanās ar interesantiem cilvēkiem. Tā 2018. gada Dziesmu un deju svētkos Vērmanes dārzā kopā ar „Rāndalist“ uz vairākām skatuvēm izdziedājām lībiešu dziesmas, koncertā „Pa saulei“ muzicējām kopā ar profesionāļiem – grupu „Raxtu raxti“, un kur tad mūsu Zojas sadancis ar kazaku dziesmu ansambļa „Ļubo mņe!“ vīru, par to saglabājusies liecība reportāžā no aizskatuves!
„Līvlist“ konkrētā brīža seju glabā fotogrāfijas, balsi – ieraksti. Arī 2019. gada balss fiksēta vairākkārt – Latviešu folkloras krātuves projektā „Dziedi ar arhīvu“ un biedrības „Mazirbes draugu kopa“ projektā „Lībiešu tautas dziesmas“.
„Līvlist“ turpina mainīties – šajā sezonā strādājam vokālista un vokālā pedagoga Kristiāna Krievāna vadībā. Pētām, diskutējam, dziedam un stāstām. Viss notiek un notiks arī pēc 48. dzimšanas dienas.