Tieši pirms 100 gadiem – 1920. gada 23. martā – Igaunijā, Tartu, notika Akadēmiskās dzimtās valodas biedrības (Akadeemiline Emakeele selts) dibināšanas sapulce. Jau kopš pašiem sākumiem biedrība īpašu uzmanību veltījusi lībiešiem, un tās veikums lībiešu labā nav pārvērtējams.

Emakeele Selts – 100.

Ideja dibināt Dzimtās valodas biedrību nāca no tālaika Baltijas somugru valodu profesora Lauri Ketunena, un viņš arī kļuva par pirmo tās vadītāju. Arī nākamie biedrības vadītāji Andruss Sāreste un Jūliuss Megiste bija lībiešu pētnieki. Iespējams, tas bija noteicošais faktors, kāpēc līdzās pamatuzdevumam – igauņu valodas saglabāšanai un attīstīšanai – Dzimtās valodas biedrība tik daudz laika un līdzekļu veltīja lībiešu valodai, folklorai un etnogrāfijai.

Pirmā biedrības organizētā valodas materiālu vākšanas ekspedīcija notika jau 1920. gadā, un tā aizveda pie Kurzemes lībiešiem. 1921. gadā sāka iznāk Dzimtās valodas biedrības raksti, un tie aizsākās ar “Ežmi līvõd lugdõbrōntõz” (Pirmo lībiešu lasāmgrāmatu). Dzimtās valodas biedrība vāca līdzekļus arī Lībiešu tautas nama celtniecībai, un interese par radu tautu saglabājās arī pēc Otrā pasaules kara, kad biedrības organizētās sapulces un folkloras dienas, biedrības gadagrāmatās publicētie raksti (arī lībiešu valodā) palīdzēja uzturēt lībiešu garu un kultūru okupācijas apstākļos.

Pašlaik Dzimtās valodas biedrība apvieno gandrīz 400 biedru, Latviju tajā pārstāv Valts Ernštreits un Kersti Boiko. Kopš 2006. gada biedrību vada Helle Metslanga, vietnieki Jiri Vīkbergs un Jiri Valge. Valdē darbojas arī lībiešu valodas pētnieki Mīna Norvika un Karls Pajusalu.

Biedrības 80. dzimšanas dienā tās biedrs Tenu Karma no lībiešiem sūtīja šādus apsveikuma vārdus: “Kopā ar jums arī lībieši šodien atceras, ka Dzimtās valodas biedrība ir pirmā organizācija pasaulē, kas no pašiem sākumiem ir atbalstījusi lībiešus ne tikai morāli, bet arī materiāli, palīdzējusi uzturēt jūrmalnieku valodu un garu. Lai tālu un ilgi skan  Dzimtās valodas biedrība, igauņu un lībiešu dzimtā valoda!”

Lībieši ar pateicību to atceras arī šodien, 100. dzimšanas dienā, un novērtē, ka joprojām var paļauties uz radu tautas organizāciju – Dzimtās valodas biedrību.