14. maijā portālā livones.lv bija publicēts uzsaukums “Lībieši! Ķeramies pie darba, lai kopīgi pastāvētu pāri laikiem!” ar aicinājumu sūtīt savas ieceres, plānus, savas domas, idejas un viedokļus par to, kas būtu darāms, lai saglabātu un nodotu tālāk lībiešu valodu, kultūru, tradīcijas.

Tas jo īpaši svarīgi šobrīd, kad sākta lībiešu kultūrtelpas virzība iekļaušanai UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma neatliekami glābjamo vērtību sarakstā. LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits uzsaukumā rakstīja: “Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs kopīgi varētu pateikt, ka zinām, kas un kā darāms; ka saprotam gan to, ko spējam paveikt paši, gan to, kur mums nepieciešama palīdzīga roka – arī no Latvijas, kura savulaik apņēmusies un apliecinājusi savu vēlmi šo palīdzību sniegt, lai gan laiku pa laikam par to nākas atgādināt.”

Lībiešu krasts 2019. gadā.
Guntas Kļavas foto

Ierosmju, vajadzību, priekšlikumu un arī pašu ieceru ir daudz. Šobrīd top šo ideju, to iespējamo īstenotāju un potenciāli nepieciešamā finansējuma apkopojums. Daļa no idejām jau šobrīd iekļauta dokumenta “Lībiešu valoda Valsts valodas politikas vadlīnijās (2021–2027)” projektā, citas izmantos, gatavojot Lībiešu kultūrtelpas pieteikumu UNESCO, kā arī priekšlikumus dažādām iestādēm, jo kopš 2019. gada vidus līdz ar LU Lībiešu institūta darbības nostabilizēšanos sākta Latvijas pirmiedzīvotāju (lībiešu) problemātikas, tās pārnozaru dabas, kā arī Latvijas un starptautisko tiesību aktu un dokumentu ievērošanas un izpildes aktualizācija.

Lībieši uzskata, ka ļoti svarīga ir lībiešu valodas vides nostiprināšana un paplašināšana, tāpēc ierosina nometnes ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, turklāt nodrošināt apguves iespējas visos izglītības līmeņos, tāpat iespējas lībiešu valodu mācīties attālināti. Priekšlikumos izskan doma, ka steigšus jāsāk pasniedzēju gatavošana, jādomā par to, kā paaugstināt viņu kvalifikāciju, lai katru gadu interesentiem nebūtu jāapgūst tradicionālais simt vārdu minimums. Lībieši ir sapratuši, ka mūslaiku pasaulē neiztikt bez jaunvārdiem, ka vajadzīgi tulki un daudz kas cits, bez kā valoda nevar attīstīties.

Vairāki rakstītāji akcentējuši mūzikas lomu gan valodas apguvē, gan lībiskas vides uzturēšanā. Viņi vēlētos klausīties ne tikai lībiešu mūzikas koncertus, bet arī diskotēkas bērniem un lībiešu mūzikas ierakstus Lībiešu krasta kafejnīcās un tirdzniecības vietās. Vēstulēs priekšlikumu ir kā jūra: gribam pārgājiena maršrutu Lībiešu krastā “Lībiešu taka”, ekskursijas pa lībiešu Rīgu (kur sagatavot gidus, lai viņiem būtu šādas zināšanas?), lībiešu etnogrāfiskos elementus “iPhone” vāciņos un visos produktos, kur vārds “Selga”, to rakstīt lībiešu valodā (un pie reizes jautājums: vai drīkst reģistrēt zīmolu ar lībiešu alfabēta burtiem? Kurš to zina?).

Lībieši raksta, ka lībiešu valodā ir vajadzīgas grāmatas maziem bērniem, animācijas filmas, videomateriāli, ir vajadzīga vienkārša mājsaimniecības vārdnīca un pat virtuālā lībiešu dziesmu izrunas vārdnīca. Citiem ir svarīgi, lai valsts beidzot pilda likumos ierakstīto un piešķir bāzes finansējumu pamatlietām – Lībiešu bērnu un jauniešu vasaras nometnei, valodas studiju programmai skolēniem, jauniešiem arī ziemā, vasaras universitātei, Lībiešu svētkiem, portālam livones.net, lībiešu gadagrāmatas izdošanai, kā arī ieviest VKKF atsevišķu mērķprogrammu citiem ar lībiešu kultūras mantojumu saistītiem projektiem. Vajag izstrādāt mācību līdzekļus lībiešu vēsturē un kultūrā Latvijas skolām. Nebūtu peļama arī īpaša atbalsta programma Lībiešu krastam – caur pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām, lai varētu īstenot dažādus projektus šai teritorijā, piemēram, sagatavot norādes lībiešu valodā, informācijas materiālus, atbalstīt uzņēmējus un citus vietējos entuziastus, kuri savā darbībā iekļauj ar lībiešu kultūras mantojumu saistītas lietas.

Rakstītāji ar dziļu nožēlu atzīst, ka Latvijā joprojām nav nevienas vienotas ekspozīcijas, kas pastāstītu par lībiešiem no pirmsākumiem līdz mūsdienām, tāpat nav vienota lībiešu arhīva, kurā varētu uzkrāt materiālus gan no privātām kolekcijām, gan apkopot materiālus, kas izmētāti pa visurieni. Vajadzīga ir vienota datubāze gan par lībiešiem, gan par kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem. Turpināma lībiešu valodas pētniecība un dokumentēšana, kā arī lībiešu vēstures un etnogrāfijas tālākie pētījumi.

LU Lībiešu institūts un lībiešu kultūras, vēstures un valodas portāls livones.net pateicas visiem, kas aizdomājās, kas rakstīja un ziedoja savu laiku un spēkus, lai dotu savu artavu lībiešu pastāvēšanā. Un īpaši liela pateicība tiem, kas arī jūtas gatavi strādāt, lai lielais darbs uz priekšu tiek.