12. novembrī LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izskatīja jautājumu “Par lībiešu kultūras un valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”.

Ziņotājs LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits deputātiem atgādināja, cik nozīmīga ir lībiešu valoda, kas šobrīd ir visapdraudētākā valoda Eiropā. Viņš uzsvēra, ka lībiešu mantojums ir viens no latviešu nācijas un Latvijas stūrakmeņiem, un tāpēc lībiešu valodas un kultūras saglabāšana, aizsardzība un attīstība ir vitāli svarīga visai Latvijai kopumā un ikvienam latvietim un Latvijas iedzīvotājam. Latvijas rūpes par lībiešu valodas un kultūras saglabāšanu parāda ne tikai attieksmi pret savām saknēm, bet arī to, cik svarīgas patiesībā Latvijai ir Eiropas kopīgās vērtības, un to, vai Latvija patiešām ir pietiekami pieaugusi, lai varētu kļūt par pārtikušu Ziemeļvalsti. Jo kļūt par Ziemeļvalsti nenozīmē piepildīt bankas kontus, tas vispirms nozīmē pārmaiņas domāšanā un attieksmē – pret pamatvērtībām, pret sevi un savām saknēm, un arī pret pamattautībām.

Gan likumā “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”, gan Valsts valodas likumā ir noteikts, ka valsts uzņemas atbildību par lībiešu kultūras un valodas saglabāšanu, kā arī tās attīstību. Taču valstī šobrīd nav nekādas politikas vai mehānismu, kas nodrošinātu abu likumu izpildi. Būtībā visas atbildības, kas ir noteiktas likumos, gulst uz pašu lībiešu, sabiedrisko organizāciju un entuziastu pleciem, un pašlaik (kopš 2017. gada) lībiešu sabiedriskajām organizācijām ar Kultūras ministrijas starpniecību pieejams mērķfinansējums lībiešu kultūras saglabāšanai un attīstībai – 10 000 EUR gadā jeb 833 EUR mēnesī, ko pārsvarā izmanto regulāro pasākumu – Lībiešu svētku, bērnu vasaras nometnes un portāla Livones.net – finansēšanai, sedzot aptuveni piekto daļu patieso izmaksu.

Stāstot par Lībiešu institūta zinātnisko veikumu, ziņotājs ieskicēja vēl vienu problēmu loku: “Līdz ar institūta nodibināšanos pēc desmit gadu pārtraukuma ir izveidojusies pirmā institūcija, kuras darbība saistīta ar Latvijas otro pamattautību – lībiešiem. Nu jau vairāk nekā gadu diendienā konsultējam Latvijas un citu valstu pētniekus un pētniecības iestādes, muzejus un arhīvus, pašvaldību darbiniekus, Latvijas un Igaunijas valsts iestādes, ANO un UNESCO ekspertus, tūrisma informācijas centrus, uzņēmējus, privātpersonas, studentus, skolēnus, juristus, māksliniekus, rakstniekus, mūziķus, bibliotekārus un skolotājus. Lai stāstītu par lībiešiem, institūts ticis aicināts uz zinātnieku nakti, muzeju nakti, Ventspils lībiešu kultūras dienām, Lībiešu svētkiem un Lībiešu bērnu vasaras skolu, UNESCO pirmiedzīvotāju valodu gada pasākumiem Latvijā un citās valstīs, skolām, augstskolām, pasākumiem, intervijām, konferencēm un sapulcēm. Mums klauvē pie durvīm, zvana, raksta e-pasta vēstules. Tas viss liecina par milzīgo informatīvo un institucionālo vakuumu. Papildus esam arī nodrošinājuši lībiešu valodas pamatvajadzības – uzturējuši un papildinājuši lībiešu valodas elektroniskos resursus, veidojuši jaunvārdus un standartizējuši, konsultējuši valodas jautājumos pasniedzējus, sabiedriskās organizācijas un entuziastus, veidojuši lībiešu vietvārdu sarakstu un darījuši daudzas citas valodas dzīvotspējas nodrošināšanai nepieciešamās lietas. Kā institūciju, kuras darbība veltīta lībiešiem, milzīgajai interesei par lībiešiem un lībiešu valodu mūs vajadzētu priecēt. Ja ne viens sīks apstāklis – finansējums šādam darbam ir apaļa nulle.”

Komisijas sēdē Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite atzina, ka lībiešu bērniem nepietiek ar desmit dienām vasaras nometnē, lai iemācītos valodu, bet ventspilnieku pārstāvis Ilmārs Geige, kurš savulaik vadīja nu jau likvidētās valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” izstrādes darba grupu, atgādināja deputātiem, ka, ja reiz valsts ir uzņēmusies atbildību, tai jāgādā arī par finansējumu lībiešu valodai, kultūrai un Lībiešu institūta darbībai.

Sēdes noslēgumā komisijas vadītājs Arvils Ašeradens rosināja Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas un citu iesaistīto ministriju valsts sekretāru tikšanos, lai precizētu turpmākās rīcības valsts atbildības nodrošināšanā.

Par Saeimas komisijas sēdi skatīt arī šeit un šeit.