Deviņdesmit trīs gadu vecumā mūžībā devusies Alvīne Veinberga (04.07.1926.–20.11.2019.), pazīstamā Kurzemes lībiešu dzimtu tradīciju apzinātāja. Dzimusi Miķeļtornī, bet darba mūžu pavadījusi Ventspilī. 1989. gadā viena no pirmajām aktīvi iesaistījās Līvu savienības Ventspils nodaļas izveidošanā un pirmos trīs gadus bija šīs nodaļas vadītāja.

Alvīne Veinberga 80 gadu jubilejā (2006) Miķeļtorņa baznīcā.
Foto no privātkolekcijas

Ne tikai Ventspils lībieši, bet arī piekrastes lībiešu ciemu ļaudis atceras Alvīnes Veinbergas plašās zināšanas par visdažādākajām norisēm, vēsturiskiem faktiem un cilvēku dzīves stāstiem. Par to visu vēsta desmitiem publicētu rakstu mēnešrakstā “Līvli” un laikrakstā “Ventas Balss”.

Tomēr visspilgtāk Alvīni atcerēsies Miķeļtorņa kādreizējie iedzīvotāji un viņu pēcteči – par visu ciema ģimeņu aprakstu, par atjaunoto Miķeļtorņa baznīcu, par allaž sakopto kapsētu, par jūrmalai veltītajām dzejas rindām un aprakstiem. Alvīnes 75. dzimšanas dienā Valda Šuvcāne mēnešrakstā “Līvli” rakstīja:

“Vai maz spēka un organizatoriska darba vajadzēja, lai 1978. gadā atklāto lībiešu dzejnieku krietni svarīgo pieminekli 1988. gadā no lopu aploka iedabūtu kapsētā! Alvīne sameklēja gan jaudīgu tehniku, gan dūšīgus puišus, un piemineklis ieņēma sev pienācīgo vietu Miķeļtorņa kapsētā.

Arī ideja par mājas plāksnīšu uzlikšanu mūsu zudušajās mājvietās pieder Alvīnei. Tagad katrs var atrast un iztēloties bijušo māju vietas. Tā par Alvīnes labajiem darbiem sava dzimtā ciema sapošanā varētu stāstīt vēl un vēl.”

Reiz Alvīne Veinberga kādā dzejolī rakstīja:

Es dāvinu tev Mazbānīša ceļu,

No Ventspils kas gar jūras krastu stīdz

Starp krūmājiem un slaidām priedēm,

Un zālē ieaugušām sliedēm,

Kas seno dienu stāstu paņēmis ir līdz…