Par izdevumu “Lībiešu tautas dziesmas”
17/07/2019
Ņemot vērā šo apskatu sagatavojušo autoru ilggadējo pieredzi darbā ar dažādās valstīs atrodamajiem lībiešu avotiem un to publicēšanu, kā arī zināšanas par Latvijas un ārvalstu kolēģu veikumu lībiešu pētniecībā, virspusēji iepazīstoties ar minēto izdevumu, radās šaubas par vairāku izdevumā iekļauto rakstu autoru kvalifikācijas atbilstību saturam, kā arī izdevumā publicēto avotu izcelsmi, turklāt uz līdzīgām iespējamām problēmām tika saņemtas norādes no citiem lībiešu pētniekiem.
Lai šīs šaubas kliedētu, tika veikta izdevuma izvērtēšana, kuras gaitā konstatēts sekošais:
1.1. Izdevums, tā izdevējs, projekta vadītājs
Saskaņā ar izdevumā atrodamo informāciju tā nosaukums lībiešu valodā ir “Līvõkīel lōlõd” ‘Dziesmas lībiešu valodā’, latviešu valodā – “Lībiešu tautas dziesmas”. Izdevējs ir biedrība “Mazirbes draugu kopa”, projekta vadītāja – Lilita Kalnāja. Izdevuma redaktore un lībiešu valodas konsultante ir Zoja Sīle, zinātniskā konsultante – Laila Niedre, korektore – Rūta Cimdiņa. Izdevuma tapšanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds, A/S “Latvijas valsts meži” un Kurzemes plānošanas reģions. Izdevums sastāv no spirālē iesietas A4 formāta drukātās daļas (82 lpp.), kurā iekļauts kompaktdisks ar audiomateriālu. Izdevumam nav ISBN koda un/vai UDK koda.
1.2. Autori
Kā izdevumā publicēto rakstu autori norādīti Janīna Kursīte, Laila Niedre, Tenu Karma, Margita Gailite ~ Gailīte [jābūt – Gailītis], Zoja Sīle, Jēkabs Raipulis, Zigurds Ete, Ausma Ernestovska, kā arī starp autoriem norādīta projekta vadītāja Lilita Kalnāja.
Iepazīstoties ar izdevumu, tika konstatēta virkne pārkāpumu: autorības piesavināšanās, pārveidojumi autordarbos bez saskaņošanas ar autoriem, ilustrāciju un audiovizuālo materiālu izmantošana bez nepieciešamajiem saskaņojumiem ar to autoriem vai īpašniekiem u. c. Pārkāpumi attiecināmi gan uz Autortiesību likuma 14., 15. un 18. pantā minēto autora tiesību pārkāpumiem, kas citu starpā izslēdz iespēju piemērot Autortiesību likuma 19., 20. un 21. pantā noteiktos izņēmumus, gan uz avotu krātuvju prasībām avotu publikācijai, kas skaidri un nepārprotami norādītas avotu krātuvju vietnēs vai iegūstamas, sazinoties ar šīm avotu krātuvēm – publikācijas gadījumā lietojamās atsauces un to formāts, iestādes saskaņojuma vai publikācijas atļaujas saņemšana pirms publikācijas, kā arī par avotu publikāciju maksājamā atlīdzība.
2.1.1. Autorības piesavināšanās
Visos rakstos, kas publicēti ar projekta vadītājas Lilitas Kalnājas vārdu, projekta vadītāja Lilita Kalnāja ir piesavinājusies autorību, uzdodot citu autoru darbus par saviem un ievietojot tos izdevumā ar savu vārdu. Autorība piesavināta bez jebkādas saskaņošanas ar autortiesību turētājiem vai mantiniekiem, pārpublicējot daļas no lībiešu sabiedriskās darbinieces un pētnieces Valdas Marijas Šuvcānes (autortiesību mantiniece – pazīstamā lībiešu novadpētniece Baiba Šuvcāne) izdevniecībā “Jumava” izdotajām grāmatām “Lībiešu folklora” (2003.; turpmāk – LF) un “Mazirbe – mazs ciems jūrmalā” (2006.; turpmāk – MMCJ), bez jebkādas atsauces uz pirmavotu, pārpublicējot tekstus no Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta veidotā vortāla Literatura.lv (turpmāk – LULFMI; tostarp Anitas Rožkalnes raksta ar oriģinālajā publikācijā skaidri norādītu autorību – turpmāk – AR) [1], Lībiešu kultūras centra veidotā lībiešu kultūras, valodas un vēstures portāla Livones.net (turpmāk – Livones) [2] un citiem apskatāmajā izdevumā nenorādītiem avotiem.
Raksti, kuri publicēti, piesavinoties autorību, un to oriģinālā teksta autori ir šādi: 1) “Tenu Karma” (21.–22. lpp.) – AR, Livones; 2) “Pēteris Dambergs” (25.–26. lpp.) – LU LFMI; 3) “Kārlis Stalte” (62.–64. lpp.) – LF un MMCJ; 4) “Margarete Stalte” (64.–65. lpp.) – MMCJ; 5) “Kristīne Ozolzīle” (daļēji) – LF; 6) “Grieta Skadiņa” (69.–70. lpp.) – LF; 7) “Katrīna Zēberga” (71.–72. lpp.) – LF; ”Rozālija Dziadkovska” (73. lpp.) – LF; 8) “Marija Leite” (75. lpp.) – LF; Anna Ernestovska (77. lpp.) – LF; “Lote Lindenberga” (78. lpp.) – LF.
2.1.2. Patvaļīgi autordarbu pārveidojumi
Iepriekšējā apakšsadaļā minēto autoru autordarbos veikti arī pārveidojumi, tostarp šos autordarbus nesaskaņoti īsinot un papildinot, kā arī nereti iekļaujot papildinājumos kļūdainus un saturiski juceklīgus apgalvojumus [3].
Līdztekus nesaskaņoti pārveidojumi konstatēti arī vismaz viena cita autora autordarbā, t. i., bez saskaņošanas ar nu jau mūžībā devušos raksta “Lībiešu tautasdziesmas” (18. lpp.) autora Tenu Karmas autortiesību mantinieci Rūtu Karmu veikti pārveidojumi oriģinālā P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes 1980. gada izdotajā izdevumā “Lībiešu tautasdziesmas” ievietotajā rakstā. Lai gan raksta beigās norādītais datējums (Rīgā, 1980) vedina domāt, ka raksts ir pārpublicēts oriģinālā veidolā, tas ir saīsināts un patvaļīgi papildināts. Īsinājumi ietver daļas, kuras izdevuma zinātniskā konsultante Laila Niedre iekļāvusi savā rakstā “Lībiešu krasta dziesmas”, tostarp no T. Karmas raksta izņemtas norādes uz Kārļa Marksa literāro mantojumu, atsauces uz pētījumiem par lībiešu muzikālo mantojumu, tāpat raksts patvaļīgi pārveidots, mainot pašu T. Karmas tekstu, piemēram, pārveidojot T. Karmas oriģinālo atsauci uz O. Loritsa sastādīto lībiešu tautasdziesmu krājumu “Volkslieder der Liven” (1936) un pievienojot nākamās rindkopas sākumā frāzi, kura oriģinālajā T. Karmas tekstā (kas ir 1980. gadā tapuša izdevuma ievads) nekādi nevarēja parādīties, t. i., “1980. gadā izdotajā krājumā atlasītas…”.
2.1.3. Ilustrāciju autorības pārkāpumi
Pārskatot attēlus, konstatējami arī iespējami autorības pārkāpumi audiovizuālo materiālu izmantojumā. Piemēram, lai gan 22. lpp. ievietotā fotoattēla autors ir norādīts (“Foto: Ojārs Martinsons”), taču pats attēls, spriežot pēc tā sliktās kvalitātes, iegūts, lejupielādējot to no tīmekļa vietnes vestnesis.lv [4], tādējādi saskaņojuma esamība ar foto autoru vai autortiesību turētāju ir apšaubāma.
2.2.1. Nenorādīta ilustrāciju izcelsme
Lai gan dažos gadījumos izdevumā ievietoto ilustrāciju izcelsme un autorība ir norādīta (piem., 27. lpp. “Foto no Dambergu ģimenes arhīva”; 74. lpp. “Foto no Zojas Sīles personīgās kolekcijas”; 77. lpp. “Foto: “Lībiešu foklora” V. M. Šuvcāne, “Jumava” 2003.”), piemēram, visa 61. lpp.(4 attēli ar parakstiem un pat virsrakstu) bez jebkādām atsaucēm ir pilnībā pārpublicēta no jau minētās Valdas Marijas Šuvcānes grāmatas “Lībiešu foklora”.
2.2.2. Nelegāli iegūtas ilustrācijas
Konsekventi pirmpublikācijas avots vai avota turētājs nav norādīts attēliem, kas ņemti no Renātes Blumbergas 2006. gadā Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta apgādā iznākušās grāmatas “Lībieši dokumentos un vēstulēs”. Par attēlu iespējamo pārpublikāciju no šī izdevuma varētu liecināt gan attēlu pirmpublikācijai R. Blumbergas īpaši veidotais arhīva saīsinājums (MV KA, SUK (Somijas Muzeju apvienības Fotoarhīvs, Somugru kolekcija = Museoviraston Kuva-arkisto, Suomalais-ugrilainen kokoelma; apskatāmajā izdevumā tas nav arī atšifrēts), gan pirmpublikācijai atbilstošie attēlu paraksti, kas vietām patvaļīgi mainīti. Attēli atrodami: attēls 58. lpp. ar visu oriģinālo parakstu un beigās patvaļīgi pievienotu frāzi “20. gadsimta 30. gados”, divi attēli 76. lpp. ar parakstu pilnā apjomā, kļūdaini atveidojot lībiešu valodu, 79. lpp. ar visu parakstu.Tā kā nav norādīts nedz pirmpublikācijas avots, nedz attēlu īpašnieks Museovirasto (Somijas Muzeju apvienība), jāpieņem, ka ilustrācijas publicētas bez to īpašnieka atļaujas, pārkāpjot obligātās atsauces prasību un turklāt nenorēķinoties par šādas atļaujas saņemšanu (kopā 212 EUR; 43 EUR par attēlu).
2.2.3. Nesaskaņota audiovizuālo materiālu publicēšana
Izdevumam pievienotajā kompaktdiskā publicēta virkne lībiešu tautasdziesmu, kas glabājas Igaunijas Literatūras muzeja (Eesti Kirjandusmuseum – EKM) Igaunijas folkloras arhīvā (Eesti Rahvaluule Arhiiv – ERA). Saskaņā ar ERA glabāto arhīva materiālu publikācijas kārtības 9. punktu [5] arhīva materiālu publikācijas plānošanas gaitā tā jāsaskaņo ar ERA vadītāju, par konkrētiem publikācijas noteikumiem vienojoties atsevišķi slēdzamā līgumā.
Jau 30.04.2019. [6] projekta vadītāja Lilita Kalnāja publiski izplatījusi informāciju par apskatāmā izdevuma, tostarp tajā ietvertā skaņu diska atvēršanu, kurā saskaņā ar izplatīto preses paziņojumu “(..) skan lībiešu dziedājumi no folkloras krātuves”, savukārt jau 17.05.2019. maijā apskatāmais izdevums līdz ar kompaktdisku atvērts Rīgā, Jāņa Akuratera muzejā un tajā pašā dienā arī nonācis šī apskata autoru rīcībā.
Igaunijas folkloras arhīva (ERA) vadītājs Risto Jervs telefonsarunā informēja, ka ar lūgumu saskaņot gaidāmo publikāciju biedrība “Mazirbes draugu kopa” pie ERA vērsusies vien 02.05.2019., t. i., nevis plānošanas laikā, kā nosaka arhīva izmantošanas noteikumi, bet gan vairākas dienas pēc diska atvēršanas izsludināšanas, savukārt līgums un arī atļauja ierakstu izmantošanai iegūta vien 06.06.2019., t. i., vairākas nedēļas pēc tam, kad disks jau bija publiski pieejams. Tas nozīmē, ka ERA glabātie lībiešu mūzikas ieraksti izdoti diskā un padarīti publiski pieejami bez attiecīgas atļaujas.
ERA vadītājs R. Jervs arī apliecināja, ka neviens nav informējis ERA par to, ka izdevums jau ir publicēts, un jau kopš 2019. gada 17. maija, t. i.,vēl pirms līguma noslēgšanas un ierakstu izmantošanas atļaujas saņemšanas, padarīts publiski pieejams, lai gan, ņemot vērā L. Kalnājas lūgumā aprakstīto publikācijas mērķi – veltījumu P. Dambergam un T. Karmam – ERA izņēmuma kārtībā nav piemērojis maksu par publikāciju un tādējādi būtu uzskatāms par atbalstītāju, bet tas izdevumā nav norādīts.
Papildus ERA vadītājs R. Jervs paskaidroja, ka publikācijai ERA piedāvājis labākās kvalitātes ierakstus, taču apskatāma izdevuma veidotāji no tiem atteikušies, tādējādi ERA nav arī skaidrības par to, kādā veidā iegūti diskā iekļautie lībiešu mūzikas paraugi, taču tie viennozīmīgi nav iegūti tieši no ERA [7].
Papildus iepriekšējā sadaļā minētajiem pārkāpumiem apskatāmajā izdevumā konstatējama arī virkne nopietnu kvalitātes problēmu, kas liek apšaubīt izdevuma lietderību un līdz ar to piemērotību izmantošanai izglītojošiem vai informatīviem nolūkiem.
Iepazīstoties ar apskatāmo izdevumu, uzkrītošs ir tā sastādīšanas un izmantošanas principu skaidrojumu trūkums. Izdevuma veidotāji acīmredzot nav uzskatījuši par nepieciešamu paskaidrot autoru un tematikas izvēli, izdevuma daļas vai šo daļu saturu, nav pamatojuši izdevuma daļu izkārtojumu secībā, kas nezinātājam šķiet neizprotama un juceklīga. Tomēr trūkst arī būtisku skaidrojumu, kas neļauj adekvāti izmantot šo izdevumu izglītojošiem vai informatīviem mērķiem, piemēram, nav skaidrotas manipulācijas ar lībiešu valodas tekstiem un to, kādi teksti kurā daļā dzirdami (apskatīts tālāk), kādas tautasdziesmas atlasītas tautasdziesmu tabulas daļai un nošu pieraksta daļai, kuri teicēji un kāpēc iekļauti teicēju daļā utt.
Atsevišķas uzmanības vērta ir izdevuma zemā latviešu valodas kvalitāte, kuru nav palīdzējusi uzlabot izdevumā norādītā korektore – Rita Cimdiņa. Valodas lietojuma problēmas atainojas jau izdevuma latviskajā virsrakstā “Lībiešu tautas dziesmas”. Iespējams, virsraksts veidots ar kādu slēptu domu, taču, kā jau minēts, nekādu skaidrojumu par to nav. Viennozīmīgi tas nav saistīts ar tulkojumu no lībiešu valodas, jo izdevuma lībiskais nosaukums ir pavisam cits – “Līvõkīel lōlõd”, t. i., “Dziesmas lībiešu valodā”.
Līdztekus izdevumā sastopamajām vienkāršām faktu kļūdām [8], ļoti būtiskas ir kļūdas personvārdos un literatūras nosaukumos – 3. lpp. Tiit Rein Viitso [jābūt Tiit-Rein Viitso], 6. lpp. näytteita un 25. lpp. naytteita [jābūt – näytteittä], 19. lpp. Sjõgren [jābūt – Sjögren], 19., 22., 24., 28., 29., 80. lpp. Tenu [jābūt – Tõnu], 20. lpp. Anton Hansen Tammpere [jābūt – Herbert Tampere], 25. lpp. Laanemersoomlaste etnokultuuri kusimusi [jābūt – Läänemersoomlaste etnokultuuri küsimusi], 29. lpp. Seppo Tapio Suhonen [jābūt – Seppo Suhonen], 28. lpp. Inta Čača [jābūt – Ints Čače], 29. lpp. Harijs Skujas [jābūt – Harijs Skuja], Evelina Kallasi [jābūt Evelin Kallas] un Livlist [jābūt – Līvlist]. Pēdējie attiecināmi uz angliskajiem tulkojumiem.
Par tiem runājot, piebilstams, ka nav izprotama anglisko tulkojumu loma apskatāmajā izdevumā – tulkoti ir vien ar Lilitas Kalnājas vārdu publicētie apraksti par P. Dambergu un T. Karmu, kā arī patvarīgi saīsinātais T. Karmas raksts, taču angliski lasošajai auditorijai potenciāli daudz interesantākās daļas – J. Kursītes un L. Niedres raksti, kā arī publicēto lībiešu tautasdziesmu teksti – atstāti netulkoti.
Izdevuma tehniskajos datos norādīta īpaša pozīcija – lībiešu valodas konsultante, redaktore – apskatāmajā izdevumā šo lomu uzņēmusies Zoja Sīle. Lībiešu valodas konsultantu vai redaktoru izmantošana izdevumos, kuros publicēti teksti vai to daļas lībiešu valodā, pati par sevi ir apsveicama, taču tikai gadījumā, ja šāda konsultanta iemaņas un spējas atbilst uzdevumam, ko tas uzņēmies. Apskatāmajā izdevumā redzams ļoti neveiksmīgs šāda konsultanta darba piemērs.
Lībiešu valodas teksti izdevumā galvenokārt redzami divās sadaļās – sadaļā “Lībiešu tautasdziesmas” (28.–41. lpp.; šīs sadaļas lībiskie teksti Z. Sīles un Dagmāras Ziemeles lasījumā iekļauti arī izdevumam pievienotajā kompaktdiskā) un sadaļā bez nosaukuma (46.–56. lpp.), kurā publicētas 22 dziesmas ar notīm.
Sadaļā “Lībiešu tautasdziesmas” publicēti fragmenti no iepriekš pieminētā P. Damberga un T. Karmas sastādītā un 1980. gadā izdotā krājuma “Lībiešu tautasdziesmas” (LTDZ) – tie publicēti tabulā, kuras četras ailes satur šādu informāciju: 1) tautasdziesmas numurs un citas norādes, t. sk. uz šo pašu tautasdziesmu nošu daļā; 2) fragmenti no LTDZ lībiešu valodā (lai gan tas nav norādīts, spriežot pēc teksta, fragmenti sniegti šajā izdevumā izmantotajā ortogrāfijā); 3) “Zojas Sīles sakārtotā tekstu rakstība atbilstoši lībiešu valodas pareizrakstības likumiem (2005)” – tātad lībiešu valodas un redaktores pārveidotajā versijā; 4) fragmenti no LTDZ latviešu valodā. Kompaktdiskā iekļautajos Z. Sīles un D. Ziemeles lasījumos izmantoti otrajā ailē esošie teksti (versija T. Karmas un P. Damberga krājumā), nošu daļā – trešās ailes teksti, t. i., tautasdziesmas sniegtas Z. Sīles pārveidojumā.
Iepazīstoties ar tabulā redzamo lībiešu valodu, secināms: lai gan otrās ailes teksti lielākoties atbilst oriģinālajam izdevumam(LTDZ), tie pārrakstīti neprecīzi (piem., 21. dziesma – tuļgõd [oriģinālā – tulgõd], 22. dz. līltajiztõ [oriģinālā – līltajistõ] utt., un lai gan trešajā ailē šie paši teksti sniegti it kā pārveidoti “atbilstoši lībiešu valodas pareizrakstības likumiem”, šie likumi nav korekti piemēroti (piem., 13. un 17. dz. niem [jābūt – nīem], 27. dz. liebizt [jābūt – līebizt], 33. dz. tȭitizt [jābūt – tõitizt], 19. dz. kațļa [jābūt – kațļā], turklāt veikti arī pārveidojumi, kas nemaz nav saistāmi ar lībiešu valodas pareizrakstības likumiem un kas būtībā ir līdz galam neveikta tautasdziesmu adaptācija lībiešu mūsdienu literārās valodas tradīcijām.
Pie pēdējiem kā galvenā minama rietumlībiešu izloksnes tekstu mehāniska un ne līdz galam korekta pārcelšana uz austrumlībiešu izloksni. Publicējot avotus, it īpaši folkloras avotus, parasti tiek paturēts teicēja sniegtais oriģinālais valodas lietojums, kura būtiska sastāvdaļa ir arī izloksne, pielāgojot vien pieraksta formu jeb rakstību (tabulā iekļautajos latviskajos tekstos šis princips lieliski redzams, piemēram, 3., 20. 31. un citās dziesmās). Savukārt apskatāmajā izdevumā lībiešu valodas redaktore un konsultante izvēlējusies šo to no teicēju individuālajām savdabībām saglabāt, taču visus rietumlībiešu izloksnes tekstus pārcelt austrumlībiešu izloksnē, visticamāk kļūdaini uzskatot, ka tas, ka lībiešu literārās valodas pamatā ir austrumlībiešu izloksne, nozīmē arī to, ka teksta pielāgošana mūsdienu lībiešu valodas pareizrakstībai iekļauj arī izloksnes maiņu. Acīmredzot redaktorei paslīdējis garām fakts, ka mūsdienu lībiešu pareizrakstība tiek izmantota, gan lai tekstuāli atainotu visu Kurzemes lībiešu dialekta izlokšņu savdabību, gan arī Salacas dialektā tapušos materiālus.
Pat ja redaktorei ir bijuši kādi pašai vien zināmi iemesli izloksnes maiņai, pārveidojumi no rietumlībiešu izloksnes uz austrumlībiešu nav veikti korekti un pilnībā vai nu redaktores trūkstošo zināšanu, vai paviršības dēļ, piemēram, 3. dz. Māŗi > Māŗi [jābūt Mōŗi]; 12. dz. tulub > tulūb [jābūt – tulāb], kievadi > kievādõ [jābūt – kievād]; 24. dz. sāņiz > sōņiz [jābūt – sōņõ]; pavisam savāds pārveidojums ir 23. dz. kippi > kipõ [jābūt kip, kippõ vai kādam citam variantam, bet norādītā forma lībiski nav iespējama]; 33. dz. tītist > tȭtizt [jābūt – tõitizt] u. c.
Līdztekus mehāniskiem izloksnes pārveidojumiem pēc nenorādītiem principiem veikta arī pašu tekstu korekcija. Iespējams, redaktore ir uzskatījusi, ka pārveido tekstus literārajā lībiešu valodā, taču konsekvence šajā darbā nav redzama, piemēram, 24. dz. nez kāpēc ir pārveidots mer > mier [pat literārajā tradīcijā tās ir paralēlformas], 21. dz. kiebamstiz > kievāmstiz, vaņkļõmõ > vaņtļõmõ; tanī pašā laikā nav pārveidoti 25. dz. nuoēviļțiz [jābūt – ēviļtiz] un 33. dz. aizmaksāb [jābūt – maksāb], lai gan literārās valodas tradīcijā latviskos priedēkļus nelieto jau kopš 1930. gadiem; un pavisam savāds piemērs atrodams 33. dz., kur pirmajā teikumā un aizstāts ar ja, savukārt šīs pašas dziesmas 15. rindiņā tas nav darīts un joprojām ir atrodams un.
Visu šo manipulāciju rezultātā ir radusies situācija, ka tur, kur saskaņā ar aprakstu sagaidāmi atbilstoši lībiešu valodas pareizrakstībai sakārtoti teksti, izdevumā atrodams hibrīds, kas veikto pārveidojumu dēļ vairs neatbilst pierakstītajam oriģinālam, taču daudzo kļūdu un nepilnību dēļ nav arī uzskatāms par sakārtotu tekstu lībiešu literārajā valodā. Šo daļu varētu uzskatīt par nenozīmīgu, taču tieši pārveidotie un nevis oriģinālie pieraksti izmantoti arī nošu sadaļā, tādējādi tiem, kas varētu vēlēties ar šo nošu palīdzību iepazīt lībiešu muzikālo mantojumu, komplektā tiek piedāvāts būtībā izkropļots tekstuālais materiāls.
Apskatāmajā izdevumā iekļautajā kompaktdiskā atrodamajos tekstu lasījumos darīts tieši pretējais – šeit bez paskaidrojumiem lībiešu valodas konsultantes Z. Sīles un D. Ziemeles izpildījumā lasīti nepārveidotie LTDZ teksti (kas līdz ar to neatbilst pie notīm atrodamajiem). Turklāt, noklausoties tekstu lasījumus, secināms, ka abu tekstu ierunātāju apgūtā austrumu izloksne un saskares trūkums ar rietumlībiešu izloksni neļauj atveidot autentisku rietumu izloksnes tekstu skanējumu, tāpat lasījumos dzirdamas arī citas izrunas nepilnības (piem., 3. dz., lasa D. Ziemele – kāinalōs [jābūt – kāinalõs], sauna [jābūt – sounõ], eḑīzt [jābūt – eḑizt], nūopīezõ [jābūt – nuopiezzõ]; 5. dz., lasa Z. Sīle – māņikā [jābūt – māņika], pitkā [jābūt – pitka], trīklada [jābūt – trīklōda]; 27. dz., lasa Z. Sīle – liebīzt [jābūt – līebizt] u. c.).
Jāpiebilst, kalībiskos tekstus citās daļās, spriežot pēc visa, valodas konsultante un redaktore skatījusi nav (piem., attēla parakstā 76. lpp. Piški Bēlta [jābūt – Piški-Bēļța]).
Lai ganizdevuma tehniskajos datos norādīts, ka izdevumam ir zinātniskā konsultante – Laila Niedre, kas maldinoši vedina domāt, ka tam piemīt saturiska un zinātniskā kvalitāte un tas tiecas būt zinātniski korekts, iepazīstoties ar izdevumu, acīmredzams ir pretējais. Atsauces un citāti visā izdevumā noformēti atšķirīgi (piemēram, J. Kursītes rakstā citāti likti kursīvā, aiz kuriem iekavās norādīta atsauce, L. Niedres rakstā citāti likti pēdiņās, bet nav vispār norādīts, no kurienes tie ņemti), turklāt atsauču izmantojumā nav nekādas konsekvences (vietām tās ir arī tur, kur tās nav nepieciešamas, savukārt tur, kur tās būtu nepieciešamas, to nav). Tas redzams arī šī apskata iepriekšējā sadaļā.
Izmantotā un citētā literatūra nav noformēta vienotā veidā – atšķiras pat viena darba (piem., O. Loritsa “Volkslieder der Liven”) noformējums dažādos rakstos, turklāt vietumis atsauces, pat ja tādas parādās, ir kļūdainas. Dažādu veidu nepilnības – trūkstošas un nekorektas atsauces, izmaiņas citātos u. c. – atrodamas arī zinātniskās konsultantes pašas rakstā. Savādi šķiet tas, ka zinātniskā konsultante, neraugoties uz viņas rakstā norādīto plašo avotu klāstu un tātad arī noteiktu zināšanu bagāžu pašas apskatītajā tematikā, nav pamanījusi un novērsusi šī apskata 2. daļā minētos pārkāpumus, lai gan pat šī apskata autoriem, kas sevi neuzskata par folkloras vai mūzikas jomas speciālistiem, aizdomas par pārkāpumiem radās, jau pirmo reizi paņemot izdevumu rokās.
Nākas secināt, ka zinātniskā konsultante piegājusi savām funkcijām ar ārkārtīgi lielu paviršību vai arī viņa ļāvusi šajā izdevumā norādīt savu vārdu vien ar nolūku maldināt par izdevuma sagaidāmo kvalitāti un nav devusi nekādu ieguldījumu izdevuma zinātniskās vai saturiskās kvalitātes nodrošināšanā.
Šajā dokumentā apskatīts izdevums “Līvõkīel lōlõd [Dziesmas lībiešu valodā]/Lībiešu tautas dziesmas”, kuru izdevusi biedrība ”Mazirbes draugu kopa” projekta vadītājas Lilitas Kalnājas vadībā.
Izdevumā konstatēta virkne pārkāpumu – autorības piesavināšanās, pārveidojumi autordarbos bez saskaņošanas ar autoriem, ilustrāciju un audiovizuālo materiālu izmantošana bez nepieciešamajiem saskaņojumiem ar to autoriem vai īpašniekiem u. c., kā arī virkne nopietnu kvalitātes problēmu, tostarp, zema latviešu un lībiešu valodas kvalitāte, daudzveidīgas faktu kļūdas, kļūdas personvārdos un literatūras nosaukumos, nekvalitatīvas manipulācijas ar tekstiem lībiešu valodā un šo tekstu atveidojumu rakstītā un skaņas formātā u. c.
Noslēdzot apskatu, vēlamies paust arī personisko viedokli.
Kopumā mums jāsecina, ka izdevuma veidotāju ambīcijas un vēlme gūt atzinību ir ievērojami pārsniegusi viņu spēju robežas. Šoreiz rezultātu nav palīdzējis saglābt pat no citiem slepus patapinātais saturs un ilustrācijas vai vērienīgā preses paziņojumu izsūtīšana.
Izdevumu tā veidotāji velta lībiešu pētniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem Pēterim Dambergam un Tenu Karmam, taču neviens no viņiem nekad mūžā neiedomātos uzdot par savu citu rakstīto, pavirši izturēties pret faktiem, lībiešu valodu un drukāto vārdu kopumā. Šāds izdevums Pētera Damberga un Tenu Karmas piemiņu nevis godina, bet apkauno.
Apskatītais izdevums aizvaino arī visus tos, kuri gadu desmitu rūpīgā darbā ir apzinājuši, pētījuši lībiešus, kopuši lībiešu valodu un mantojumu, stāstījuši par lībiešiem pasākumos un skolās, veidojuši daudzus drukātus un elektroniskus izdevumus, kas visi ir brīvi pieejami ikvienam interesentam.
Lielā mērā šis gadu desmitiem ilgais darbs bijis balstīts entuziasmā, vēlmē saglabāt, attīstīt un popularizēt lībiešu mantojumu. Tāpēc īpaši aizvainojoši ir tas, ka laikā, kad, pateicoties šim darbam, lībiešu valoda un kultūra beidzot sāk iegūt stabilu vietu Latvijas apziņā, ar valsts finansējumu tiek izdoti izdevumi, kas brutāli izmanto šī darba augļus, kropļo sabiedrības zināšanas par lībiešiem un kaitē gan pašu lībiešu, gan lībiešu pētnieku prestižam vietējo un šinī gadījumā arī mūsu starptautisko kolēģu un sadarbības partneru vidū.
2018. gadā Lībiešu kultūrtelpa tika iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šeit apskatītais izdevums ir uzskatāms piemērs situācijai, kuru Lībiešu kultūrtelpas pieteikuma veidotāji prognozēja jau pieteikuma veidošanas gaitā – ka pēc oficiāla statusa iegūšanas (un tas attiecināms uz visām Latvijas nemateriālajām vērtībām) saradīsies aizvien vairāk to, kuri kāros iedzīvoties uz šī statusa rēķina, un ka tiem, kuri ir saistīti ar nemateriālā mantojuma elementa saglabāšanu un attīstīšanu, it īpaši tiem, kuri nodrošina finansējumu dažādām iecerēm – Valsts Kultūrkapitāla fondam, pašvaldībām, privātajiem atbalstītājiem un citiem –, ir daudz rūpīgāk jāizvērtē ar šīm vērtībām saistītie pieteikumi un vienmēr, kad vien tas ir iespējams, jāvēršas pēc padoma pie jomas ekspertiem. Esam par visiem 100 procentiem pārliecināti, ka, piešķirot finansējumu šim projektam, tā izvērtēšanā nav bijis iesaistīts neviens lībiešu eksperts. Lai gan šādi eksperti ir vienkārši atrodami, ja vien ir tāda vēlme.
Dr. phil. Valts Ernštreits, LU Lībiešu institūta vadītājs
Dr. hist. Renāte Blumberga, LU Lībiešu institūta vadošā pētniece, LZA ārzemju locekle