Lībiešu kultūras dienā, kas šogad notika ikgadējo Lībiešu svētku ietvaros, LU Lībiešu institūta pētnieki dalījās ar veikumiem tā pirmajā darba gadā, kā arī ar savu redzējumu institūta nākotnei. Pētnieks Uldis Balodis runāja par Ludzas igauņiem un Lībiešu institūta lomu citu Latvijā dzīvojošo Baltijas jūras somu kopienu valodu un kultūru attīstības un uzturēšanas centienu atbalstīšanai. Latvijā atrodas vismaz piecas Baltijas jūras somu kopienas vai to pēcteči: lībieši, Ludzas igauņi, leivi, krieviņu jeb Bauskas votu pēcteči un Latvijas–Igaunijas pierobežā dzīvojošie dienvidigauņu valodas runātāji.

Uldis Balodis stāsta par Ludzas igauņiem.
Zanes Ernštreites foto

Pēc lībiešiem Ludzas igauņi ir iespējami skaitliski lielākā no šīm kopienām. Ludzas igauņu valodu kā ikdienas sarunvalodu pārstāja lietot 20. gs. 80. gados, toties tās pēdējais runātājs nomira 2006. gadā un vēl pat tagad Ludzas igauņu pēcteči apzinās savu igauņu izcelsmi un atceras kādu vārdu, sveicienu vai īsu teikumu senču valodā.

Uldis Balodis uzskata, ka LU Lībiešu institūts varētu dalīties zināšanās un pētnieciskajā pieredzē, izveidojot pedagoģiskus materiālus valodas apguvei, rīkojot izglītojošus pasākumus par Latvijas somugru kultūras mantojumu, lai Ludzas igauņu kopiena varētu efektīvi un pēc iespējas ātrāk izveidot līdzīgus materiālus un organizēt pasākumus par savu valodu, kultūru un vēsturi.

Pēdējos piecos gados ir attīstījusies un stiprinājusies saikne starp lībiešiem un Ludzas igauņiem. Tā 2015. gadā Eiropas valodu dienas pasākumos Apē un Ludzā par lībiešu un Ludzas igauņu valodu stāstīja institūta vadītājs Valts Ernštreits un pētnieks Uldis Balodis. 2017. gadā Ernštreits, Balodis un citi pētnieki no Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona universitātēm Ludzā piedalījās pirmajā Ludzas igauņu tematikai veltītajā konferencē “Ludzi kīļ, kultūŗ ni ezämā” (Ludzas igauņu valoda, kultūra un tēvzeme).

Linda Šarkova izpilda Ludzas igauņu dziesmu.
Zanes Ernštreites foto

2019. gada Lībiešu kultūras dienā pirmoreiz jebkad kādā lībiešu tematikai veltītā pasākumā tika nodziedāta dziesma Ludzas igauņu valodā. Linda Šarkova no lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” sajūsmināja klausītājus, nodziedot Ludzas igauņu dziesmu “Nyze hummugu” (Ceļos no rīta). To pierakstīja Emilis Melngailis 1930. gadā Nirzas pagasta Greču ciemā no teicējas Rozaļas Buļes. Šī dziesma arī parādās 2019. gadā izdotajā Ciblas folkloras grupas “Ilžas” kompaktdiskā “Ludzas igauņu dziesmas”.